Notiesāto personu resocializācija – solis pareizajā virzienā

novembris 9, 2010 at 18:33 Komentēt

(Pirmpublikācija portālā http://www.lv.lv, 29.01.2009.)

http://ej.uz/jq1s

Padomju “āmurs” Eiropā vairs nelīdz

Valdība savā šā gada pirmajā sēdē pieņēma “Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepciju”. [1] Šis nav tikai kārtējais dokuments rīcībai noteiktas problēmas risināšanā. Šis ir dokuments, kas paredz kardinālas pārmaiņas brīvības atņemšanas soda izpildē.

Aizvadītajā gadā Latviju satricināja virkne šausminošu noziegumu, kurus pastrādāja agrāk tiesāti cilvēki. Šajā sakarā Laila Pakalniņa laikrakstā “Diena” publicētajā rakstā pauda it kā pašsaprotamu tēzi, ka “ar izlaišanu brīvībā pēc piespriestā soda izciešanas, valsts ik reizes akceptē, ka šis cilvēks sabiedrību (un bērnus tajā skaitā) vairs neapdraud”. [2.] Taču – vai tā ir?
Šobrīd Latvijā ir spēkā vairs tikai divi padomju varas gados pieņemtie likumi. Senākais no tiem ir 1970. gada 23. decembrī pieņemtais Latvijas Sodu izpildes kodekss. Neraugoties uz teju diviem desmitiem grozījumu, kas veikti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, šis likumu “vectētiņš” savu pamata būtību nav mainījis – tas kriminālsodu izpildes institūcijām piedāvā padomju sabiedrībā akceptētām metodēm gatavot notiesātās personas dzīvei valstī ar pavisam atšķirīgu tiesisko un sociālo fonu – demokrātiskā Latvijas Republikā. Kodekss kā efektīvākās zāles joprojām piedāvā notiesāto labošanu un pāraudzināšanu, neraugoties uz to, ka labošanas darbu kolonijas kā tiesiskie institūti nepastāv nu jau četrpadsmit gadus. Līdz ar to brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma šobrīd atgādina ķirurgu, kam uzdots ar āmuru veikt sarežģītu operāciju. Šādā situācijā sekmīgu rezultātu varētu prognozēt tikai nepamatota optimisma pārņemtais.

Koncepcija ir dokuments, kas ļauj vienoties par jauna tiesību akta projekta būtību. Šādas funkcijas tai piešķir Ministru kabineta kārtības rullis (Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 111). Taču resocializācijas koncepcija kriminālsodu izpildes arēnā ienāk ne tikai ar minēto pilnvarojumu, bet arī ar jaunu filozofiju un zinātnisko pamatojumu.

Praktiskā zinātne – laiks pievienoties

Līdz šim par notiesātā spējām dzīvot likumpaklausīgu dzīvi pēc atbrīvošanas tika spriests galvenokārt pēc viņa uzvedības brīvības atņemšanas iestādē. Plašāk izmantotie korekcijas līdzekļi šādā situācijā bija disciplinārsodi. Neformāli brīvības atņemšanas soda speciālās prevencijas uzdevuma izpildes efektivitāte pēdējā gada laikā tiek vērtēta arī pēc notiesātā aktivitātes soda izciešanas laikā – viņa izrādītās un realizētās vēlmes iesaistīties izglītības un sabiedriski lietderīgas nodarbināšanas pasākumos. [3]

Līdz ar to tikai nesen ar jaunu saturu sākusi aizpildīties niša, kas savulaik atbrīvojās, sabrūkot padomju varas gadiem raksturīgajiem ideāliem. Un nozīmīgs solis šīs nišas aizpildīšanai ir jau minētā koncepcija.

Tās pamatideja balstās uz trim pīlāriem: notiesātā riska un vajadzību noteikšanu, plānošanu, kā arī resocializācijas līdzekļu piemērošanu. Jau ar to vien Latvijas brīvības atņemšanas soda izpildes sistēma izvēlējusies pieslieties to valstu blokam, kas darbā ar notiesātajiem izmanto metodes, kuras pētniecības laukā atzītas par vislabāko praksi. Attīstītajās mūsdienu kriminālsodu izpildes sistēmās praktiķi šīs metodes pazīst ar apvienojošu nosaukumu “What Works”. [4]

Šo apzīmējumu 1996. gadā publicētajā metaanalīzē ieviesa Ņūbransvikas (ASV) universitātes profesors Pols Gendro (Paul Gendreau) kopā ar kolēģu grupu, kura veica pētījumu par pieaugušo likumpārkāpēju recidīva riska faktoriem. [5] Tūkstošiem likumpārkāpēju izpēte liecināja, ka svarīgākie recidīva riska faktori ir antisociāls atbalsts, uzvedības priekšvēsture, antisociāla – impulsīva un egocentriska – personība, kā arī antisociālas attieksmes – pašapgūtas vērtības, kas atbalsta noziedzīgu uzvedību. Trīs no šiem riska faktoriem, izņemot uzvedības priekšvēsturi, ir dinamiski – tādi, kurus iespējams mainīt. Kā redzams, starp šiem galvenajiem faktoriem “tīrā veidā” nav to, kurus tradicionāli pieņemts uzskatīt par svarīgākajiem Latvijā – notiesātā disciplīna soda izciešanas laikā, izglītības līmenis un darba prasmes.

Tieši riska faktori ir jautājumi, kas tiek iztirzāti, mēģinot izskaidrot cilvēka noziedzīgo rīcību. Resocializācijas koncepcija piedāvā Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs beidzot ieviest riska un vajadzību novērtēšanu, kas, balstoties uz empīriskiem datiem, palīdzēs prognozēt notiesātā uzvedību nākotnē. Novērtēšanas laikā notiesātie tiks diferencēti pēc riska pakāpes un viņiem tiks piemeklēta piemērotākā terapija resocializācijas līdzekļu veidā. Tas ļaus izslēgt līdzekļu ieguldīšanu pasākumos, kuriem nav pozitīvas ietekmes uz notiesātā noziedzīgo uzvedību un kuri līdz ar to neatbilst sabiedrības interesei pēc soda izciešanas saņemt atpakaļ personu, kas to vairs neapdraud.

Ar riska līmeņa mazināšanu tiks sasaistīta arī notiesātā virzība pa soda progresīvās izpildes sistēmas kāpnēm līdz pat nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai. Šāda nostādne palīdzēs izmantot minēto sistēmu kā efektīvu līdzekli, stimulējot notiesātā vēlmi iesaistīties resocializācijā. Tā palīdzēs ierobežot gadījumus, kuros notiesātais bez pozitīvām riska līmeņa izmaiņām tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa.

Koncepcija piedāvā darbā ar notiesātajiem iesaistīt attiecīgu skaitu sociālos darbiniekus un psihologus, kuru klātbūtnei brīvības atņemšanas iestādēs vēl joprojām ir gluži vai gadījuma raksturs. Notiesātajiem koncepcija piedāvā sociālās rehabilitācijas, kā arī sociālās uzvedības korekcijas līdzekļus. Sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir izglītošana, sabiedriski lietderīga nodarbināšana, brīvā laika organizēšana, kā arī sadzīves prasmju attīstīšana. Sociālās uzvedības korekcijas līdzekļi – motivēšana, kā arī darbs ar riska mērķgrupām. Līdzīgas sistēmas pastāv daudzu valstu brīvības atņemšanas soda izpildes organizācijās. Tās vieno kopīga izpratne par kriminālsodu uzdevumiem, kā arī teorētiskā bāze. Par progresīvāko pasaulē tiek atzīta strukturēta pieeja ar kognitīvi biheiviorālu terapiju, kuras uzdevums ir panākt izmaiņas likumpārkāpēja uzvedībā.

Starta šāviena gaidās…

Ārvalstīs viens no tematiem, kurā iespējams sastapt sarunu biedrus vai ikkatrā ieslodzījuma vietā, ir recidīva mazināšanas efektivitāti apliecinājusī programma “Cognitive Skills”, kas veidota, pamatojoties uz jau minēto terapiju. [6] Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus tā ir populāra Kanādā un ASV, kā arī Lielbritānijā un visās Skandināvijas valstīs, Spānijā, Vācijā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Šīs programmas ieviešana tiek plānota arī Ķīnā. Aptuveni astoņus gadus šī metodika pieejama arī Latvijā, taču arvien trūcis līdzekļu tās ieviešanai.

Koncepcija piedāvā precīzus budžeta aprēķinus resocializācijas sistēmas, tajā skaitā arī efektīvai programmas ieviešanai, Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs. Taču Ministru kabinets ir lēmis, ka programmas īstenošana 2009. gadā nodrošināma no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Saistībā ar minēto lēmumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam nācās atzīmēt, ka šī koncepcija ir tikai vadlīnijas un šā brīža taupības režīmā notiesāto resocializācijai naudas nebūs pietiekami. [7] Līdz ar to šajā laikā resocializācijas attīstība, visticamāk, saglabāsies līdzšinējā līmenī. Pilnībā respektējot taupības režīma apstākļus, atliek cerēt, ka valsts ekonomiskās grūtības nav tikai aizbildinājums un ka kādā jaukā dienā nepieciešamais finansējums tiks piešķirts. Jo sabiedrībai ir tiesības cerēt uz valsts drošības garantijām un bērna nāve no recidīvista rokas nav attaisnojama ar ekonomiskām grūtībām.

______________

[1] Pieņemta 09.01.2009. ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 7. Tajā sniegta resocializācijas definīcija. Resocializācija ir pasākumu kopums soda izciešanas laikā, kas veicina notiesātā spēju iekļauties sabiedrības noteiktajās normās un neizdarīt noziedzīgus nodarījumus pēc atgriešanās no soda izciešanas vietas. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2892

[2] Laila Pakalniņa. Nelaime, kas brēc. Diena, 2008, 2. sept. Pieejams: http://www.diena.lv/lat/politics/dienas_komentari/laila-pakalnina-nelaime-kas-brec

[3] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 1. pantu kriminālsodu izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī panākt, lai notiesātais (speciālā noziedzības prevencija) un citas personas (vispārējā noziedzības prevencija) pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=90218

[4] “Kas darbojas” (angļu val.).

[5] P. Gendreau, T. Little, C. Goggin. A Meta – analysis of the Predictors of Adult Offender Recidivism: What Works? Criminology, Volume 34, Issue 4, Pp. 575-608, The American Society of Criminology, 1996. Pieejams: http://www3.interscience.wiley.com/journal/119199743/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0

[6] Latvijā šo programmu iecerēts adaptēt ar nosaukumu “Domāšanas prasmes”.

[7] Bezdarbs sāk valdīt arī aiz cietuma mūriem. Diena, 2009, 9. janv. Pieejams: http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/bezdarbs-sak-valdit-ari-aiz-cietuma-muriem

Māris Luste

Advertisements

Entry filed under: Manas publikācijas. Tags: , , , , , , .

Notiesāto resocializācijas “būt vai nebūt” Nacionālā drošība – galēja saasinājuma stāvoklis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: