Par ES līdzekļiem Latvijas cietumos tiek īstenota īpaša pieeja ieslodzīto izglītībai

novembris 9, 2010 at 18:22 Komentēt

(Pirmpublikācija portālā http://www.delfi.lv, 30.11.2007.)

Eiropas Savienības valstīs nav vietas šaubām par ieslodzīto izglītības nepieciešamību. Par to liecina izvērstās izglītības sistēmas, ar kurām nācies sastapties, apmeklējot cietumus gan Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Lielbritānijā, gan arī tepat kaimiņos – Igaunijā. Ieslodzītajiem šajās valstīs ir iespējams apgūt zinības, sākot no lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmēm un beidzot ar augstāko izglītību.
Domāju, viedoklis, ka sabiedrība no ieslodzīto izglītības gūst vienīgi labumu, netiek apšaubīts arī Latvijā. Ne velti, Latvijas valsts savas attīstības plānā kā vienu no prioritātēm formulējusi nepieciešamību mazināt dažādu iedzīvotāju grupu sociālo atstumtību. Ne velti šis ir viens no virzieniem, kurā atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām ieguldāmi struktūrfondu līdzekļi.
Vairums personu, kas atbrīvotas no ieslodzījuma, nepārprotami integrējas nevis sabiedrībā, bet gan īpašā, sociāli atstumto iedzīvotāju grupā. Laikā, kad Latvijas darbaspēks aizplūst Rietumeiropas valstu virzienā, bet aizbraukušo vietu pamazām ieņem ārvalstu strādnieki, atbrīvoto personu līdzdalība vietējā darba tirgus procesos ir ierobežota vai pat liegta, neraugoties uz viņu piederību mūsu valstij.

Konkrēta statistika par ieslodzītajiem, kuri, pametot cietuma mūrus nav spējuši pilnvērtīgi integrēties darba tirgū, apkopota netiek. Taču situācijas ilustrēšanai pietiek ar zemāk minētajiem datiem.

Cietumos pastāvīgi atrodas seši ar pusi tūkstoši ieslodzīto. Katru gadu gandrīz trešdaļa tiek atbrīvoti un viņu vietā zem rūtotajām debesīm nonāk apmēram tikpat likumpārkāpēju.

Ieslodzīto vidū izglītības līmenis ir zemāks, kā sabiedrībā caurmērā. Gandrīz ceturtdaļai pieaugušo ieslodzīto nav pamatizglītības. Tas nozīmē, ka ieslodzījuma vietās vienlaicīgi atrodas apmēram pusotrs tūkstotis personu, kuriem nav profesijas ieguvei nepieciešamās bāzes izglītības un, līdz ar to, nav izredžu iegūt darbu.

Stāvokli vēl sarežģītāku padara vairumam ieslodzīto piemītošais sociālo prasmju trūkums.

Līdz ar to šie cilvēki veido sociāli atstumtu iedzīvotāju grupu, kas, nespējot konkurēt darba tirgū, atkal un atkal atgriežas ieslodzījumā.

Kādas ir šīs situācijas sekas?

Nekļūstot par nodokļu maksātājiem, viņi ekonomiskā ieguldījuma vietā nodara vienīgi zaudējumus. Valsts spiesta tērēt līdzekļus, dažkārt gadu desmitiem rūpējoties par vienu un to pašu ieslodzīto pilnu apgādību.

Bez legāla ienākumu avota viņi pēc atbrīvošanas pakļauj sabiedrību noziedzīgam apdraudējumam. Zaudējumi tiek nodarīti cietušajiem, kurus likumpārkāpējs darba trūkuma dēļ nekad nespēs atlīdzināt, kaitējums tiek nodarīts paša likumpārkāpēja tuviniekiem.

Tādēļ ekonomiski daudzkārt izdevīgāk vienu reizi ieguldīt līdzekļus šo personu izglītībā, nekā ilgtermiņā ciest zaudējumus.

Iespēju ieguldīt ieslodzīto izglītībā piedāvā Eiropas Sociālais fonds. Tā līdzekļu piesaistei, pamatojoties uz Latvijas Attīstības plānu 2004.-2006.gadam, Ieslodzījuma vietu pārvalde izstrādājusi projektu “Ieslodzīto pedagoģiskās korekcijas programmu izstrāde, aprobācija un īstenošana”. Ar šī projekta palīdzību, kura īstenošana uzsākta 2006.gada oktobrī, Ieslodzījuma vietu pārvalde, caur minētās iedzīvotāju grupas sociālās atstumtības mazināšanu, dod savu artavu Latvijas cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātības veicināšanā.

Līdz šim mūsu valstī pedagoģiskā korekcija tika attiecināta tikai uz bērniem. Taču projekta autori un īstenotāji, ticot cilvēka unikālajai spējai mainīties uzskata, ka arī pieaugušajiem, kuri savā izglītībā apstājušies uz bērnības sliekšņa un kuriem ir lasīšanas un rakstīšanas grūtības, nepieciešama pedagoģiskā korekcija.

Uzsākoties projekta aprobācijas periodam, no 2007.gada septembra astoņās ieslodzījuma vietās, Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Jēkabpils pašvaldību izglītības iestāžu spēkiem, ieviestas šim nolūkam izstrādātās vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmas pieaugušajiem. Šīs aktivitātes ļāvušas vispārējā pamatizglītībā iesaistīto pieaugušo ieslodzīto skaitu palielināt par 85 procentiem. Divās no astoņām projektā iesaistītajām ieslodzījuma vietām, pirmo reizi jaunās Latvijas vēsturē, ieslodzītajiem pavērusies iespēja izmantot Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību.

Pirmo reizi uzsākta pieaugušo grupu izglītošana jau pirmstiesas izmeklēšanas periodā. Pabeidzot programmu, ieslodzītie saņems valsts atzītu izglītības dokumentu un, pēc atbrīvošanas, skolas gaitas varēs turpināt aiz cietuma vārtiem.

Starp projekta piedāvātajām inovācijām minami īpaši vērtībizglītības un saskarsmes prasmju moduļi, kas pilnībā integrēti izglītības programmā un piešķir pedagoģiskajai korekcijai jaunu saturu. Līdztekus atkarību profilakses un saskarsmes prasmju pilnveides nodarbībām, ieslodzītie nu tiek iesaistīti nodarbībās ar mākslas terapijas elementiem, kurās apgūst jaunus uzvedības modeļus un psihoemocionālās pašregulācijas prasmi. Tā kā ieslodzīto līdzšinējā dzīves pieredze lielākoties ir negatīva, ievērojamu nozīmi ieslodzījuma apstākļos guvušas motivācijas nodarbības.

Inovatīvs raksturs ir arī praktiskajam mācību priekšmetam, kura ietvaros tiek apgūtas galdniecības, šūšanas vai pavāra palīga iemaņas. Projekta īstenotāji cer, ka saņemtās zināšanas kalpos par atspēriena punktu šiem ieslodzītajiem, kuru izglītības līmenis vēl ir par zemu, lai apgūtu specialitāti profesionālās izglītības programmās.

Projekta ietvaros uzsākti jaunas metodiskās pieejas meklējumi ieslodzīto izglītībai. Jau tiek aprobēti izstrādātie mācību metodiskie materiāli galvenajos priekšmetos – latviešu valodā, matemātikā un citos, kas latviešu un mazākumtautību plūsmu skolotājiem ļauj savā darbā balstīties uz pieaugušā pasaules uztveri.

Tā kā strādājot ar ieslodzītajiem nākas rēķināties ar likumpārkāpējiem raksturīgajām sociālpsiholoģiskajām īpatnībām, projekta laikā šim darbam piesaistīti psihologi un sociālie darbinieki. Šobrīd, kad sociālais darbs Latvijas cietumos vēl tikai sper pirmos soļus, astoņi no vienpadsmit sociālajiem darbiniekiem cietumos darbā pieņemti tieši projekta aktivitāšu īstenošanai.

Kopumā mācībām no projekta budžeta pielāgotas divdesmit telpas, kas aprīkotas ar mēbelēm un nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Pirmo reizi mācību grāmatas pie pieaugušajiem ieslodzītajiem nonākušas taisni no veikala plauktiem, kancelejas piederumi nopirkti nepieciešamajā apjomā un bibliotēkas papildinātas ar mūsdienīgu literatūru. Izmantojot šos līdzekļus, ieguvēji būs ne tikai pedagoģiskās korekcijas programmu aprobācijā iesaistītie, teju divarpus simti ieslodzīto, bet arī tie, kas cietumos mācīsies pēc viņiem.

Jāpiebilst, ka mācību metodika un līdzekļi nav vienīgie projekta ieguvumi. Šobrīd tiek izstrādāta ieslodzījuma vietās praktizējošo pedagogu profesionālās pilnveides programma, kurā ievērojama vieta tiks atvēlēta ieslodzījuma vietu specifiskajiem jautājumiem. Top rokasgrāmata ieslodzīto izglītībā iesaistītajiem speciālistiem. Izveidota darba grupa, kura centīsies “aizlāpīt” trūkumus izglītību reglamentējošajos normatīvajos aktos, atvēlot tajos vietu arī ieslodzīto vajadzībām.

Projekta filozofija pamatā vērsta uz, brīvībā pieejamai izglītībai, līdzvērtīgu nosacījumu nodrošināšanu cietumos. Šobrīd ieslodzītie nepretendē ne uz ko citu, kā vien – lai viņiem netrūktu mācību grāmatu un katru dienu klasēs nāktu skolotāji. Un no tā ieguvēji būsim mēs visi.

Pateicoties tādām ekonomiski tālredzīgām, visaptverošām iniciatīvām kā Eiropas Sociālā fonda projekti, pavērusies iespēja sabiedrības rokās ielikt ieslodzīto izglītības instrumentu, šo cilvēku iekļaušanai savās rindās. Savukārt projekta aktivitāšu pēctecības nodrošinājums pēc tā noslēguma 2008.gada augustā, jau būs valsts un sabiedrības brieduma pakāpes rādītājs. Valsts un pašvaldību ierēdņiem vēl jāsper daudz apņēmīgu soļu, lai nākošajā mācību gadā ieslodzīto izglītībai pielāgotās telpas nepaliktu tukšas un profesionālo meistarību noslīpējušie psihologi, sociālie darbinieki un skolotāji nepamestu savus rūpīgi iekoptos lauciņus.

Kaut arī projekts ļāvis jaunā kvalitātē paraudzīties uz ieslodzījuma vietu un izglītības iestāžu sadarbību, ieslodzīto izglītības jomā darāmā vēl ir ļoti daudz. Ieguldījumi nepieciešami vispārējā vidējā izglītībā, kuru apgūst pavisam neliels skaits pieaugušo ieslodzīto, profesionālajā izglītībā, bet it īpaši – sākumizglītībā. Lai kā negribētos to atzīt, arī divdesmit pirmajā gadsimtā mūsu vidū ir pieauguši analfabēti. Taču mums nekas papildus viņiem nav jādod. Jāatdod vien tas, ko viņi, kaut kādu iemeslu dēļ, nav saņēmuši bērnībā.

 

Māris Luste

Advertisements

Entry filed under: Manas publikācijas. Tags: , , .

Notiesāto resocializācijas “būt vai nebūt”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: