Kādēļ nepieciešami cietumi?

Decembris 19, 2010 at 17:16 Komentēt

Kā ikvienā jomā, arī kriminālsodu izpildē pastāv mīti, kurus realitāte nesaudzīgi apgāž. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs valda uzskats, ka tiesneši noziedzniekus liek cietumā tādēļ, lai tie apgūtu rehabilitācijas programmas. Realitātē, tādas pašas programmas, kas tiek īstenotas sabiedrībā, recidīva mazināšanā ir divreiz efektīvākas.

(slaids no Peru State College prezentācijas kursam “American Corrections”).

Šajā sakarā interesanti būtu sarīkot aptauju Latvijas tiesnešu vidū – ar kādām ekspektācijām un kādās doktrīnās balstoties noziedzniekus uz cietumiem sūta viņi?

Pamatā visas soda teorijas var iedalīt divās filozofijās – utilitārajā (konsekvenciālajā) un retributīvajā (soda, atmaksas). Ja aplūkojam galvenās no šīm teorijām (iebiedēšanas (angl.deterrence), rīcības ierobežojuma (angl.incapacitation), atmaskošanas (angl.denunciation), rehabilitācijas u.c.), tad runājot par ieslodzījumu – šīsdienas Latvijas apstākļiem vistuvākā šķiet rīcības ierobežojuma teorija.

Tās ideja ir jaunu noziegumu izdarīšanu padarīt fiziski neiespējamu. Gan nošķirot likumpārkāpēju no sabiedrības to ieslogot vai izsūtot, gan, piemēram, izmantojot mehāniskas procedūras (elektroniskās uzraudzības instrumenti, “ķīmiskā kastrācija” u.c.). Taču rīcības ierobežojumi nošķirot likumpārkāpēju no sabiedrības darbojas tikai tik ilgi, kamēr viņš atrodas cietumā. Nav šaubu, ka šāda prakse uz laiku palīdz mazināt noziedzības līmeni. Tomēr šīs teorijas problēma slēpjas dārdzībā – tā rada lielas izmaksas ne tikai attiecībā uz cietumu būvniecību un ekspluatāciju, bet arī nodara postu ģimenei, kuras loceklis atrodas cietumā.

Latvijas kriminālsodu izpildes atbilstību rīcības ierobežojuma teorijai ilustrē piemērs ar notiesāto atbrīvošanu no soda izciešanas neārstējamas slimības dēļ (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 116.pants). Tātad – ja persona vairs nav spējīga izdarīt noziegumus, viņa var tikt atbrīvota no soda.

Lai nu kā – rīcības ierobežojuma teorija atbilst utilitārajai filozofijai, kuru pārstāv arī rehabilitācijas teorija. Šīs teorijas mērķis ir novērst jaunus nodarījumus nākotnē, ļaujot notiesātajam gūt sekmes dzīvojot likumpaklausīgu dzīvi arī pēc ieslodzījuma. Un tas panākams vien ar pasākumiem hroniski vardarbīgas uzvedības u.c. traucējumu mainīšanai, kā arī izglītības programmām, kas notiesātajiem dod zināšanas un prasmes konkurencei darba tirgū.

Amerikas Savienotajās Valstīs sods ir zināms utilitārisma un retributīvisma filozofiju hibrīds. Amerikas pieredzei vērts pievērsties kaut vai tādēļ, ka šajā valstī sodu izcieš katrs ceturtais pasaules ieslodzītais. Un pēc ieslodzīto skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ASV ir pasaules antilīderi. Tajā pat laikā, ASV noziedzības līmenis nav augstākais pasaulē. Līdz ar to, augstais ieslodzīto skaits liecina par zināmu uzticēšanos cietumu koriģējošajam spēkam.[1]

(Ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Interaktīvā karte šeit:

http://ej.uz/uz6d )

Vienā teikumā ASV soda filozofijas hibrīdu var raksturot šādi. Tiesnesis noziedznieku nosūta uz cietumu lai remdētu sabiedrības retributīvās alkas pēc atriebības, savukārt programmas cietumos atspoguļo utilitāros rehabilitācijas mērķus.

(Pēc dažādiem materiāliem, t.sk. – Peru College u.c.)

_________

[1] Atcerēsimies, piemēram, vienu no noslēguma daļas epizodēm filmā “The Basketball Diaries”, kas tapusi balstoties Džima Kerola dzīvesstāstā. Māte savu dēlu, Di Kaprio atveidoto varoni, nodod tiesībsargu rokās, jo neredz citas izejas – dēls vairs nav valdāms un iet bojā. Viņai izrādās taisnība – seši mēneši cietumā ļauj varonim atbrīvoties no atkarībām un uzsākt jaunu dzīvi.

Māris Luste

Advertisements

Entry filed under: Kriminālsodu izpildes atziņas. Tags: , , , , , .

No vārdiem pie darbiem: projekts bibliotēkas izveidei cietumā Sods – atmaksa vai izdevība?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: