Sods – atmaksa vai izdevība?

janvāris 24, 2011 at 19:49 Komentēt

Vairums Latvijas sabiedrības dzīvo šodienai, tādēļ aksioma “ieguldot prevencijā latu, uz noziedzības rēķina ietaupīsim divus”, šeit īsti nedarbojas. Un tādēļ jebkuri ieguldījumi ieslodzījuma vietu sistēmā, vismaz interneta publikācijas komentējošajā sabiedrības daļā, riskē iegūt negatīvu nokrāsu. Ar līdzīgu neizpratni nācies sastapties arī personīgi – tā vietā lai neģēļus sodītu, sodītu un vēlreiz sodītu, mēs, kopā ar līdzīgi domājošajiem, organizējam jaunu metodiku izstrādi un vedam notiesātos uz klasēm lai speciālisti ar viņiem runātu, runātu un vēlreiz runātu…

Man šo situāciju labpatīk tulkot kā retributīvisma un utilitārisma filozofiju sadursmi praksē. No pirmā acu uzmetiena, utilitāristu mazākuma un retributīvistu vairākuma nometnes ir dažādās ierakumu pusēs un gribas domāt, ka progresa karogs ir tieši utilitāristu rokās. Taču – vai utilitārisms tiešām ir tik universāls un progresīvs kā varētu šķist?

Vietējā kaluma retributīvistu attieksme pret utilitāri un konsekvenciāli noskaņotajiem spēkiem kā pret taisnīgu atriebi degradējošiem ieslodzīto labvēļiem neiztur kritiku, ja mēs palūkojamies uz šo filozofiju attiecībām ciešāk.

Kas ir retributīvisms? (angļu val. Just – Desert Theory)

Soda teorija, kuras adepti pasaulē raugās šādi: ja noziedznieks izvēlējies piekopt likumīgo kārtību graujošu uzvedību, viņš pelnījis sodu. Uzmanības centrā šajā gadījumā nav nākotne, kurā noziedznieks reiz varētu darīt ko labu. Šī teorija nav saistīta ar prevenciju vai rehabilitāciju. Mērķis ir sodīt cilvēkus par izdarīto un par izdarīto sodīt visus – bez izņēmumiem un žēlastības.

Kas ir utilitārisms?

Utilitārisms (Hatčesons, Bentams, Mills, Čedviks u.c.) balstīts pārliecībā, ka vislabākā rīcība ir tā, kas sniedz lielāko laimi/ir noderīga vislielākajam cilvēku skaitam.
Utilitārisms priekšplānā izvirza sekas, jo darbības analizē caur seku prizmu un vērtē darbību rezultātā iegūtā labuma summu, kas tiek iedzīvotājiem. Svarīga utilitārisma pazīme – minētajai darbību summai jāizpaužas labas vai sliktas dzīves sajūtā. Utilitārisms vairs nav tikai teorija, to praksē piekopj gan Rietumvalstis, gan bijušais sociālisma bloks. Ierēdņu lēmumos tā ietekme īpaši jūtama Lielbritānijā. Lai gan utilitārismu kritizē par subjektivitāti, tam mūsdienās īsti nav alternatīvas.

Balstoties savos priekšstatos par ētiku, droši vien mēs visi intuitīvi mēdzam pieņemt utilitārus lēmumus. Taču domāju, ka reti kurš sevī ģenerē utilitārismu tīrā veidā. Tā, runājot par sodu – utilitārisms būtībā nozīmē, ka sodam var pakļaut nevainīgus cilvēkus, ja sekas no tā ir pozitīvākas, nekā atturēšanās no šādiem sodiem.

Pavisam netīkamā gaismā utilitārismu noliek kāds piemērs, kuru Haifas universitātē izmanto, lai studentus iepazīstinātu ar šīs teorijas būtību.

Iedomāsimies divas ģimenes, kā improvizētu, maza mēroga sabiedrības modeli – turīgu un trūcīgu. Turīgā piekopj veiksmīgu biznesu, kamēr trūcīgās ģimenes galva dzer, lielais dēls atrodas cietumā un ģimeni velk vienīgi māte no savas liesās apkopējas aldziņas. Dodot noteiktu daudzumu papildu līdzekļu bagātajai, tie tiks ieguldīti biznesā un šīs ģimenes laimes koeficients paaugstināsies teju līdz maksimumam. Tikmēr trūcīgās ģimenes apstākļus papildu līdzekļi būtiski neizmainīs un tā ātri atgriezīsies iepriekšējā situācijā, bet laimes koeficients ilgtermiņā pieaugs nebūtiski. Tādēļ utilitārists līdzekļus piešķirs bagātajai ģimenei (bet utilitārisma pārņemts politiķis tos piešķirs turīgajam iedzīvotāju slānim).

No minētā jāizdara secinājums par labu teoriju sintēzei. Un, protams, jāatzīmē, ka utilitāristi nebūt nav draudzīgāk noskaņoti pret noziedzniekiem, kā skarbie retributīvisti. Tikai utilitāristu skatieni ir vērsti nākotnē, bet retributīvistu – pagātnē.

Advertisements

Entry filed under: Skatu punkts. Tags: , , .

Kādēļ nepieciešami cietumi? Vai noziedzību var “izārstēt” ar izglītību?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: