Vai noziedzību var “izārstēt” ar izglītību?

janvāris 27, 2011 at 20:00 2 komentāri

(materiālu sagatavoju I.Bērziņas publikācijai portālā http://www.esmaja.lv http://ej.uz/6dmg un http://ej.uz/g8cv)

Latvijas pieredze

Latvijai, kā vienam no mazāk attīstītajiem ES reģioniem ir iespēja iesaistīties ES reģionālās politikas īstenošanā, izmantojot ES sniegto finanšu palīdzību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.1 Praktiski, šo palīdzību ES sniedz līdzfinansējot projektus, kas izstrādāti atbilstoši Valsts Stratēģiskā ietvardokumenta, tā darbības programmu un papildinājumu prioritāšu un mērķu sasniegšanai.

Viena no minētajām prioritātēm ir cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, tostarp – izglītība un prasmju attīstīšana, nodarbinātība un sociālā iekļaušana.

Latvijā ir vairākas sociālās atstumtības riskam pakļautas iedzīvotāju grupas. Divas no tām ir ieslodzītie, kā arī no ieslodzījuma atbrīvotās personas.2

Šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno divus ES projektus. Viens no tiem ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts, kurā ieslodzījuma vietās tiek attīstīta profesionālās izglītības infrastruktūra. Otrs ir Eiropas Sociālā fonda projekts, kurā tiek īstenoti izglītības atbalsta pasākumi ieslodzīto bērnu sociālās atstumtības riska mazināšanai. Sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, ieslodzījuma vietās drīzumā tiks uzsākts vēl viens Eiropas Sociālā fonda projekts profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguvei, kas nepieciešama izglītības un profesionālās karjeras turpināšanai.

Kā redzams, visi ES projekti ieslodzījuma vietās saistīti ar izglītību. Tā kā ieslodzīto izglītības līmenis ir ievērojami zemāks kā izglītības līmenis sabiedrībā caurmērā, izglītības trūkums un vājās prasmes neapšaubāmi ir viens no faktoriem, kas lielai daļai ieslodzīto pēc atbrīvošanas neļauj konkurēt darba tirgū. Tādēļ minētajos projektos tiek veidota ilgtspējīga dažādu veidu un pakāpju ieslodzīto izglītības sistēma. Tiks renovētas mācību telpas profesionālās izglītības programmu vajadzībām, uzstādītas iekārtas un mēbeles, veikta mācību materiālu iegāde. Bez tam, ieslodzītie tiks iesaistīti karjeras izglītībā, apgūs profesionālās tālākizglītības, kā arī profesionālās pilnveides programmas. Īpaši jāizceļ ieslodzīto pamatprasmju attīstīšanas pasākumi, jo vismaz viens procents ieslodzīto ir analfabēti un cilvēki ar vāju lasīšanas un rakstīšanas prasmi.

Tomēr svarīgs priekšnoteikums bijušo integrācijai darba tirgū ir ne tikai konkurētspējīga izglītība, bet arī gluži vienkārši – atturēšanās no jauniem noziegumiem, kas tos novestu atpakaļ aiz restēm. Ar to ieslodzītie atšķiras no citiem cilvēkiem, kuriem nav būtisku sociālās uzvedības traucējumu.

Diemžēl ES līdzekļi svarīgāko noziedzības riska faktoru mazināšanai, kas paveicams ar sociālās rehabilitācijas un sociālās korekcijas pasākumu palīdzību – netiek piesaistīti. Jau 2006.gadā tika sašaurināts to institūciju loks, kuras tiesīgas saņemt finansējumu sociālās rehabilitācijas programmu izstrādei un ieviešanai. Šīm institūcijām jābūt reģistrētām sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.panta pirmo daļu.3 Tātad – Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā tiesībsargājoša institūcija, kurai pieder ieslodzījuma vietās īstenojamo ES projektu iniciatīva, finansējumu šīm vajadzībām saņemt nevar. Taču ieslodzītie nav arī sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēto institūciju redzeslokā, jo minētais likums nosaka, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek īstenoti personas dzīvesvietā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā. Bet ieslodzījuma vieta nav ne dzīvesvieta, ne sociālās rehabilitācijas institūcija…

Situāciju vēl vairāk sarežģīja 2009.gada 16.jūnija grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā, kas noteica, ka Valsts probācijas dienests līdz 2012.gada 31.decembrim vairs nepiedalīsies notiesāto sociālajā korekcijā. Tādēļ jau pieminētais projekts ieslodzīto bērnu sociālās atstumtības mazināšanai ir mēģinājums risināt sociālās korekcijas un sociālās rehabilitācijas jautājumus ieslodzījuma vietās ar ES līdzfinansējumu, kas pieejams izglītībai. Projekta ietvaros tiks izstrādāta sociālās uzvedības traucējumu diagnostikas sistēma un ieviestas sociālās korekcijas izglītības programmas ar īpašiem elementiem, kas ļaus mazināt diagnostikas rezultātā konstatētos noziedzīgās uzvedības riskus. Līdzīga iniciatīva jau tika īstenota pieaugušo ieslodzīto vajadzībām – 2008.gadā noslēdzās Eiropas Sociālā fonda projekts, kura ietvaros ieslodzījuma vietās tika ieviestas pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas ar vērtībizglītības elementiem. Nu, līdztekus standarta mācību priekšmetiem, ieslodzītie apgūst arī saskarsmes prasmes un tiek iesaistīti mākslas terapijas nodarbībās.

Tomēr, visas korekcijas un sociālās rehabilitācijas vajadzības ar izglītības programmām risināt nav iespējams. Atliek cerēt, ka ieslodzītie, kuru konkurētspējā ar izglītības palīdzību tiek ieguldīti ES līdzekļi, fantastiskā kārtā paši spēs tikt galā ar saviem hroniskajiem uzvedības traucējumiem, noturēties brīvībā un realizēt iegūtās zināšanas darba tirgū.

Ārvalstu pieredze

Viens no spilgtākajiem ārvalstu projektu piemēriem ne tikai darbā ar ieslodzītajiem, bet sociālajā darbā kopumā, ir Eiropas Sociālā fonda projekts ieslodzīto ekonomiskajai un sociālajai reintegrācijai caur izglītību un darbu Živanišas penitenciārajā iestādē Luksemburgā.4 To, ka attīstītajās valstīs sociālais sektors nevis norobežojas no ieslodzījuma vietām, bet gan lepojas ar panākumiem darbā ar ieslodzītajiem, apliecina fakts, ka minētais projekts tika prezentēts sociālajam darbam un sociālajai attīstībai veltītajā Pasaules Apvienotajā konferencē, kas šogad notika Honkongā. Projekts noslēdzās 2009.gadā un tā konceptuālo ietvaru veidoja piecas programmas ieslodzītajiem – dzīves iemaņas, nodarbinātība, izglītība, psiholoģiski kriminoloģiskā aprūpe un darbs veselības un vielu atkarību jomā.

Projekta autori tā noslēgumā nonāca pie vairākiem secinājumiem, tostarp – sadarbība ar organizācijām ārpus cietuma ieslodzītajiem rada jaunas izdevības, mazina stigmatizāciju un atvieglo pāreju uz dzīvi sabiedrībā. 5



1 Valsts Stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam, 5.lpp., 2.0. http://www.esfondi.lv/upload/04-kohezijas_politikas_nakotne/VSID_2009.pdf

2 Skat. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”,212., 750.p. http://www.esfondi.lv/upload/04-kohezijas_politikas_nakotne/dp_aktivitates/1dp/FMProgr_1DP_01022010.pdf

3 Pētījums par SIF ieviesto ESF grantu shēmu ieguldījumu sociāli atstumto grupu dzīves kvalitātes uzlabošanā, 77.lp. http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/FM-petijums-galavariants.pdf

4 http://ec.europa.eu/employment_social/emplweb/esf_projects/project.cfm?id=4949&project_lang=en

5 Atbilstoši kādai no kriminoloģijas teorijām stigmatizācija – process (vai rezultāts) kura gaitā valsts/sabiedrība personai, kura izdarījusi sabiedriski bīstamu nodarījumu uztiepj noziedznieka statusu jeb „birku”. Tam, kuram reiz piekārta šāda „birka” no šīs „stigmas” ļoti grūti atbrīvoties. Tādējādi veidojas antisociālu personību loks, kuras savu rīcību organizē atbilstoši „gaidām”, kuras tām tiek izvirzītas kā personām, kuras atbilst noziedznieka „statusam”

Papildus informācija:

Živanišas (Givenich) penitenciarās iestādes projekta prezentācija šeit: Ieslodzīto reintegrācijas projekts Luksemburgā

Māris Luste

Advertisements

Entry filed under: Skatu punkts. Tags: , , , , , , , .

Sods – atmaksa vai izdevība? Aicinājums kristiešiem

2 komentāri Add your own

  • 1. Darba Mekletajs  |  februāris 27, 2012 plkst. 20:32

    Cilvekiem vnk citigak vajag meklet darbu

    Atbildēt
    • 2. Māris Luste  |  februāris 28, 2012 plkst. 12:32

      Mēs nevaram sagaidīt, ka tieši noziedznieki būs tie cītīgie. Tas būtu naivi. Šim procesam jātiek vadītam

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 40  275 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: