ASV vai Norvēģija – kam līdzināmies?

novembris 12, 2011 at 22:47 2 komentāri

Reiz man bija gods būt klāt sarunā, kurā penitenciārās zinātnes ekspertam, profesoram, Dr.iur.Vitoldam Zaharam tika jautāts, kuras valsts cietumu sistēmu viņš uzskata par labāko. Tika nosaukta Norvēģija.

Šī valsts var kalpot kā paraugs arī vadoties pēc statistiskajiem rādītājiem – atbrīvoto personu penitenciārais recidīvs Norvēģijā divu gadu laikā pēc atbrīvošanas sastāda 20% (Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē – 50-60%, Latvijā šis rādītājs nav zināms, taču nav pamata uzskatīt, ka tas ir zemāks kā Apvienotajā Karalistē). Savukārt ieslodzīto skaits Norvēģijā uz 100 000 iedzīvotāju ir tikai 73 (ASV 576, Anglijā un Velsā 156, Latvijā – 292). Šādus rādītājus skandināvi sasniedz izturoties pret ieslodzītajiem cik humāni vien iespējams un praktizējot piedošanas filozofiju gluži valstiskā mērogā.

Tādēļ interesanti iepazīties ar ASV un Norvēģijas faktoru salīdzinājumu, ko savā blogā sniedz socioloģijas Ph.D. Braiens Millers:1

1. ASV nav tik “nevainīgas” kā Norvēģija. Iespējams, tas saistīts ar ASV vardarbīgajām kultūras un vēstures lappusēm.

2. ASV ir daudz vairāk iedzīvotāju kā Norvēģijā. Sarežģītāk uzturēt kārtību valstī ar 300 miljoniem iedzīvotāju, kā valstī ar 5 miljoniem iedzīvotāju.

3. ASV pastāv plašāka plaisa starp bagātībā un statusā atšķirīgām iedzīvotāju grupām, kā rezultātā pastāv vairāk vardarbības un represiju.

4. Amerikāņi lielākā mērā ir individuālisti, tādēļ lielāku uzmanību pievērš sodam, nevis personas atjaunošanai sabiedrībā.

Bet kam no šīm abām valstīm vairāk līdzinās Latvija? Vai pastāv kādi neizmaināmi faktori, kas Latvijai savos rādītājos liek līdzināties milzīgajai Amerikai viņpus okeāna, nevis iedzīvotāju skaita ziņā nelielajai Norvēģijai tepat, kaimiņos? Millers abu valstu attieksmi pret ieslodzītajiem skaidro balstoties ļoti plašos cēloņos, kurus iespējams aplūkot arī Latvijas kontekstā.

Vardarbības lappušu netrūkst nevienas valsts vēsturē. Gan ASV, gan Latvija savu neatkarību izcīnīja kaujās. Taču šāds salīdzinājums nav korekts – vairāk līdzību saskatāms Latvijas un Norvēģijas vēsturē. Tāpat kā Latvija, arī Norvēģija vairākus gadsimtus atradās citas valsts – Dānijas – pakļautībā. Kamēr ASV kopš savas dibināšanas piekopj lielvalstīm raksturīgo, agresīvo ārpolitiku, Latvijas salīdzinoši nesenā, dziesmotā revolūcija pēc garo okupācijas gadu pārestībām, vairāk atgādina Norvēģijai raksturīgo piedošanas praksi.

Savukārt iedzīvotāju skaita salīdzinājums komentārus neprasa vispār. Millers kā traucēkli kārtības uzturēšanai min milzīgo iedzīvotāju skaita atšķirību. Ņemot vērā, ka Latvijā iedzīvotāju ir vēl mazāk kā Norvēģijā, priekšnoteikumu kārtībai, pēc Millera loģikas, Latvijā ir vairāk kā Norvēģijā. It īpaši tādēļ, ka Norvēģijas iedzīvotāji izkaisīti milzīgajā valsts teritorijā, kas ir sešas reizes lielāka par Latvijas teritoriju.

Lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu, visbiežāk izmanto Džini indeksu. 0% norāda uz to, ka visu iedzīvotāju ienākumi ir vienādi, kamēr 100% nozīmē pilnīgu nevienlīdzību, kuras apstākļos visi ienākumi ir tikai vienai personai. Pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes almanaha “The World Factbook” datiem, Norvēģijas indekss 2005.gadā bija 28% (16.vieta pasaulē), Latvijas – 37,7% (61.vieta pasaulē), bet ASV – 45% (94.vieta pasaulē).

ASV sociālo plaisu vēl vairāk pastiprina rasu un etniskās atšķirības. Tā, piemēram, Ņūdžersijas štatā risks tikt ieslodzītam melnādaino vidū ir 13 reizes augstāks kā balto vidū. Turklāt – šī proporcija nebūt neatspoguļo paveikto noziegumu rādītājus – līdz 17 gadu vecumam vismaz vienu vardarbīgu nodarījumu ir veikuši 25% balto amerikāņu un 36% afroamerikāņu.2

Šajā faktorā Latvija atrodas absolūti privileģētā stāvoklī arī salīdzinājumā ar pašu Norvēģiju. Ja Norvēģijā tikai 6% iedzīvotāju nepārstāv vietējās tautas – norvēģus un sāmus3, cietumos nenorvēģu skaits nākošgad sasniegs vairāk kā 30% ieslodzīto.4

Ja amerikāņi ir individuālisti kā norāda Millers, tās visticamāk, ir divu pēdējo gadsimtu tendences. Franču politiskais domātājs Aleksis de Tokvils savā darbā “Demokrātija Amerikā” dalās ar gluži pretējiem novērojumiem, uzsverot ASV sabiedrībai piemītošo “kopienas garu”.5 Protams, kopienas solidaritāte nenoliedzami ir Norvēģijai raksturīga parādība. Taču arī Latvija vairs sen nav viensētnieku zeme. Gan padomju gadu piespiedu kolektivizācija, gan arī demogrāfiskās tendences ir darījušas savu. Patiešām – bieži piesaukto viensētnieku psiholoģiju ir absurdi piedēvēt nācijai, kuras 67,5% dzīvo pilsētās (salīdzinājumam 1935.gadā – tikai 37,2%).6

Līdz ar to, patiesībā nepastāv radikālu atšķirību starp Latviju un Norvēģiju, kas mums traucētu reiz sasniegt šīs valsts pozitīvos recidīva rādītājus. Protams, skandināvi ir turīgāki un var atļauties kriminālsodu izpildei atvēlēt vairāk līdzekļu. Taču uz zema recidīva rēķina viņi, atšķirībā no Latvijas, ir iemācījušies rīkoties daudz taupīgāk, kā varētu šķist pirmajā acu uzmetienā. Arī ASV ir turīgas, taču, kā izrādās, nauda nav noteicošais faktors efektīvai kriminālsodu izpildei. Visu nosaka attieksme un ideoloģija.

Māris Luste


1 http://legallysociable.com/2011/07/26/comparing-the-treatment-of-prisoners-in-norway-and-the-us/

2 R.Vilkinsons, K.Pikita, “Līmeņrādis”, Zvaigzne ABC, 177.lpp.

3 http://www.nationmaster.com/graph/peo_eth_gro-people-ethnic-groups

4 Par nenorvēģu skaitu cietumos – http://theforeigner.no/pages/news/norway-authorities-propose-foreign-prisoner-segregation/ Par ieslodzīto skaitu Norvēģijā – http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2010/eur/154443.htm

5 де Токвиль А., «Демократия в Америке», М, «Прогресс», 1992, стр.69

6 http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=IS0020&ti=ISG02%2E+PAST%C2V%CEGO+IEDZ%CEVOT%C2JU+SKAITS+P%C7C+DZIMUMA+UN+DZ%CEVESVIETAS+GADA+S%C2KUM%C2&path=../DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Iedz%EEvot%E2ji/&lang=16

Advertisements

Entry filed under: Skatu punkts. Tags: , , , , .

Aicinājums kristiešiem Cietumu reforma Latvijā: jauni mūri vai jauna ideoloģija?

2 komentāri Add your own

  • 1. Wanda  |  marts 22, 2013 plkst. 21:28

    Diemžēl pagaidām visās jomās tuvojamies vistuvākajai lielvalstij.

    Atbildēt
  • 2. Wanda  |  marts 22, 2013 plkst. 21:28

    Piebilde: Ģeogrāfiski vistuvākajai

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Error: Twitter did not respond. Please wait a few minutes and refresh this page.

Blog Stats

  • 37,063 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: