Cietumu reforma Latvijā: jauni mūri vai jauna ideoloģija?

Decembris 15, 2011 at 16:43 Komentēt

(Pirmpublikācija portālā http://www.politika.lv, 2011.gada 7.decembrī http://ej.uz/wqnb ar nosaukumu “Nojaucot cietuma mūrus”)

Lietas jāsauc īstajos vārdos

Pagājis vairāk kā pusgads, kopš šo rindu autors starptautiskā konferencē “Pietiek upuru” prezentēja tēmu “Latvijas cietumi uz reformu sliekšņa”.1 Šajā konferencē tika iezīmēta nepieciešamība reformu uztvert un attīstīt kā pasākumu kompleksu, kas sastāv no nesaraujamiem un savstarpēji papildinošiem elementiem.

Atjaunotajā Latvijā reformas nosaukumu līdz šim izpelnījusies gan brīvības atņemšanas iestāžu pāreja uz progresīvo soda izpildi 1995.gadā, gan ieslodzījuma vietu pāreja Tieslietu ministrijas pārraudzībā 1999.gadā, gan arī pāreja uz profesionālo apsardzi, kas noslēdzās 2003.gadā. Savukārt kopš 2008.gada Latvijas ieslodzījuma vietu sistēma atrodas infrastruktūras reformas gaidās.2

Kā redzams, ar kriminālsodu izpildi saistītu reformu jēdziens publiskajā telpā sastopams itin bieži. Taču beidzot, reformas saturiskie elementi īstajos vārdos nodēvēti ministru prezidenta Valda Dombrovska trešās valdības deklarācijā, kas agrāko vidū izceļas ar apņemšanos īstenot “brīvības atņemšanas personāla un infrastruktūras, kā arī tiesiskā regulējuma vienlaicīgas reformas”3. Bez tam, valdība apņēmusies attīstīt tādu “kriminālsodu politiku, kas mazina noziegumu recidīvu un samēro pārkāpumu ar sodu”.4 Viens no soļiem šajā virzienā jau sperts – paredzams, ka 2013.gada 1.janvārī spēkā stāsies nesen izstrādātie grozījumi Krimināllikumā un citos likumos, kuru uzdevums ir pārkāpuma un soda samērošana.5 Savukārt noziegumu recidīva samazināšanas slogs būs jāiznes brīvības atņemšanas iestāžu reformai.

Nepieciešama ideoloģiskā reforma

Viens no trim šīs reformas elementiem ievērojamu virzību ieguva 2011.gada 11.augustā, kad spēkā stājās revolucionāri grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Ar tiem beidzot legalizēta resocializācija, kurai ir vistiešākā saikne ar recidīva samazināšanu.

Taču nepietiek noziedzniekam parādīt likumu, lai viņš kļūtu likumpaklausīgs. Noziedzniekam svarīgākais no resocializācijas pīlāriem – sociālās uzvedības korekcija – nepieciešams dabā. Un tas šobrīd nefunkcionē.

Agrāk korekcijas funkcija piederēja Valsts probācijas dienestam. Taču 2009.gadā probācija cietumus pameta, jo likumdevējs ar atbilstošiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, nolēma ietaupīt tieši uz šīs funkcijas rēķina. Šim mērķim nekas nav iebiris arī ieslodzījuma vietu sistēmas maciņā, neraugoties uz to, ka “Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcija” resocializācijas izmaksas nosaka visai precīzi.6

Nezinātājus viegli samulsināt ar faktu, ka pēdējos gados ievērojami Eiropas struktūrfondu līdzekļi novirzīti notiesāto izglītībai, kas ir viens no resocializācijas elementiem. Taču izglītība likumpaklausīgos var aizvest līdz darba tirgum. Noziedzniekus novest līdz likumpaklausībai ar izglītību vien, nav iespējams.

Eiropas nauda šim mērķim tiek piešķirta tādēļ, ka saskaņā ar Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.-2013.gadam, ieslodzītie atzīti par sociālās atstumtības riska grupu.7 Tajā pat laikā, vietējā līmenī, par ieslodzīto īpašo statusu nekas neliecina. Gluži otrādi – uz šīs grupas rēķina tiek ekonomēts.

Tādējādi, ieslodzījuma vietām grūti noorientēties situācijā, kurā sabiedrība no tām gaida vienīgi stingru roku, bet mediji kultivē domu, ka cietumi ir institūcijas, kurās tiek ienestas narkotikas, nevis institūcijas, kurās resocializē likumpārkāpējus.8 Savukārt likumdevējs un izpildvara vairāk koķetē par resocializācijas tēmu, nekā to atbalsta.

Nav auglīgi cerēt, ka padomju varas gadu desmitos attīstījusies savrupā un specifiskā, taču stabilā sistēma, pati no sevis izmainīs kursu, līdz ar politiskās sistēmas maiņu, kas notikusi viņpus cietumu žogiem. It īpaši, ka tas notiks Latvijā, kurā penitenciārā zinātne, ar atsevišķiem izņēmumiem, attīstās teritoriāli un institucionāli izkaisītu autodidaktu galvās.

Tādēļ, lai personāla, infrastruktūras un tiesiskā regulējuma reformas patiešām pozitīvi ietekmētu recidīvu, nepieciešama vēl viena, vissvarīgākā – ideoloģiskā reforma.

Garais izvēles ceļš

Eiropas ziemeļos ir kāda valsts, kurā 60% iedzīvotāju par galveno soda mērķi uzskata rehabilitāciju.9 Divu gadu laikā pēc atbrīvošanas, tās ieslodzījuma vietās atgriežas tikai 20% bijušo notiesāto.10 Šis ir mērķtiecīgas ideoloģijas rezultāts, kas sasniegts sabiedrībā, kura zina ko vēlas no cietumiem un to arī saņem. Šī valsts ir Norvēģija.

Latvijā šādu rezultātu nav, jo sevi diskreditējušo padomju ideoloģiju cita tā arī nav nomainījusi.

Reiz penoloģiskajam diskursam dažādās pasaules valstīs pamatā piemita vienots raksturs. 19.gadsimta otrajā pusē, ko mēdz dēvēt par “reformu ēru”, tika aizsākta starptautisko penitenciāro kongresu tradīcija. Tajos aktīvi piedalījās pārstāvji no Krievijas, kuras sastāvā tolaik ietilpa arī Latvija.11

Taču ceļi šķīrās. Padomju Savienībā 1934.gadā tika izveidota bēdīgi slavenā Galvenā Nometņu Pārvalde (ГУЛАГ), kas bija īsts padomju ideoloģijas balsts. Ieslodzītie tika iesaistīti milzīgos ekonomiskos projektos un kļuva par utopiskā komunisma celtniekiem un industriāliem vergiem. GULAGa darbības sfēra ievērojami pārsniedza robežas, kuras mēdz uzskatīt par cīņu ar noziedzību.12

Arī Amerikas Savienotajās Valstīs līdz Otrā Pasaules kara beigām sodam piemita skarbi virsmērķi. Taču, tā kā trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados attīstījās biheiviorālās tehnikas, tādas profesionālās savienības kā psihologi, sociālie darbinieki un kriminologi pakāpeniski izmainīja šīs valsts soda ideoloģiju par labu noziedznieku terapijai. Penitenciārie koncepti nu bija mainījušies un prakse tika organizēta uz noziedzīgas uzvedības cēloņu zinātniskās analīzes bāzes. Sistēma kļuva par sociālās inženierijas instrumentu noziedzības novēršanai. Divas turpmākās pēckara desmitgades progresīvajai pasaulei dāvāja rehabilitācijas “zelta laikmetu”.

Tikmēr Padomju Savienībā, kuras sastāvā nu atradās arī Latvija, GULAGa triumfs turpinājās līdz Staļina nāvei 1953.gadā, kad šis institūts tika likvidēts. Tomēr soda izpildes iestāžu ideoloģiskā reforma noplaka un sistēma palika neskarta ilgus gadus pēc Staļina nāves.

Septiņdesmitajos gados pesimisms piemeklēja Amerikas Savienotās Valstis – kādas metaanalīzes autori paziņoja, ka rehabilitācijas pasākumiem nav vērā ņemamas ietekmes uz recidīvu un līdz šim zināmās metodes – nedarbojas. Lozungu “nothing works” pārtvēra konservatīvie politiķi un par galveno soda pamatojumu atkal sāka kalpot tēze par sodu kā atmaksu par nodarījumu.

Rehabilitācijas ideju revanša gājiens pasaulē sākās 1988.gadā, ar kanādiešu P.Džendro un R.Rosa apskatu par 200 pētījumiem, kas veikti laikā posmā no 1981. līdz 1987.gadam. Viņi izmantoja aritmētiskas metodes, kuras pētniecības vidē līdz tam netika izmantotas un parādīja pieejas, kuras ar likumpārkāpējiem tomēr darbojas (“what works”). Apskatā tika pausti argumenti terapijas programmu būtiskajai lomai recidīva mazināšanā un ilgtspējai.13 Jau vairāk kā divdesmit gadu, šīs pieejas dažādās valstīs kalpo par sodu izpildes vadmotīvu.

Kāda ir Latvijas ideoloģija?

Latvijā nav rehabilitācijas “zelta laikmeta” pieredzes un, līdz ar to – arī ticības cietumu koriģējošajam spēkam. Un šo ticību neiedvesīs ne jauni kameru korpusi, ne perfekti likumi. Runājot izglītības reformatores, “Teach of America” idejas autores Vendijas Kopas vārdiem, “neviens neiestāstīs skolu vadītājiem, ka, pārbūvējot skolas ēku, mēs nodrošināsim, ka visi skolēni nokļūs universitātē”.14 To pašu var teikt arī par cietumiem. Tomēr jauni cietumi ļautu pārgrupēt cietumu personāla spēkus, palielinot resocializācijā iesaistīto darbinieku īpatsvaru. Kamēr vien cietumi atradīsies līdzšinējā stāvoklī, psihologi un sociālie darbinieki Latvijas cietumos nesasniegs “kritisko masu” un ideoloģijas svaru kausi nenosvērsies par labu resocializācijai, jo galvenie personāla spēki būs koncentrēti elementārai cietumu apsardzei un ieslodzīto uzraudzībai.

Ideoloģisko reformu iespējams sākt ļoti vienkāršiem līdzekļiem. Tā, piemēram, ievērojamais norvēģu kriminologs Nilss Kristi pieļauj, ka notiesātie saņems vairāk pakalpojumu un tiks pakļauti mazākai stigmatizācijas ietekmei, ja konsekventi tiks dēvēti par klientiem, bet cietumi tiks nodēvēti izmantojot ekvivalentu dāņu valodas terminam “forsorg” ar ko mēdz apzīmēt aprūpes institūcijas.15 Šāds apzīmējums šķiet gluži atbilstošs, ja piekrītam Frankfurtes filozofijas skolas domātāju M.Horkheimera un T.V.Adorno apgalvojumam, ka ieslodzītie ir slimnieki, kuru vairums bija slimi jau tad, kad paveica nodarījumu, kas viņus novedis līdz cietumam.16

Ideoloģija ir kas vairāk, kā sausi tiesību normu formulējumi. Ideoloģiju veido ideāli un vērtības, kurām mēs ticam un kuras vēlamies sasniegt. Un šādu izvēles ceļu ir daudz. Tā var būt tikai vienkārša ticība noziedznieka spējai mainīties. Taču tā var būt arī anglosakšu valstīm raksturīgā pārliecība par cietumu koriģējošo spēku, kas balstās starpdisciplinārajā korekcijas zinātnē, kuras akadēmiskajā laukā pārstāvēti gan krimināltiesību, gan socioloģijas, psiholoģijas, vēstures un politikas zinātnes elementi. Visbeidzot – tā var būt arī skandināviski tolerantā aprūpe, kas šobrīd sniedz vislabākos recidīva mazināšanas rezultātus pasaulē.

Taču ideoloģija nerodas cietumu priekšnieku kabinetos. Kā zināms, mūziku pasūta tie, kas par to maksā. Vērojot šī brīža situāciju, kurā Latvijas Sodu izpildes kodeksa drosmīgie formulējumi netiek segti ar reāli finansētu resocializācijas pasūtījumu, atliek secināt, ka Latvijā kriminālsodu izpildes ideoloģija ir kā skumja nopūta par to, ka cīņa ar recidīvu ir vien turīgo valstu priekšrocība…


4 Turpat

5 http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=238275

7 http://www.esfondi.lv/page.php?id=492  kā arī „Ziņojums par nacionālo sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2008.-2010.gadam” (Ministru kabineta 2008.gada 7.oktobra sēdes protokola Nr.72, 47.§ 4.punkts)

8 http://zinas.nra.lv/latvija/kriminalzinas/58642-rigas-centralcietuma-virietis-centies-ienest-narkotikas-slepdams-tas-dibena.htm

13 http://www.prisonpolicy.org/scans/rehab.html

14 “Gudrība nav iedzimta. Jāstrādā”, žurnāls “Ir”, Nr.15 (54), 14.-20.04.2011., 28.lpp.

15 Кристи Н.»Причиняя боль. Роль наказания в уголоной политике», Алетейя, Санкт-Петербург, 2011, стр.22

16 M.Horkheimers, T.V.Adorno,  “Apgaismības dialektika. Filosofiski fragmenti”., Laikmetīgās mākslas centrs, 2009.,332.lpp.

Advertisements

Entry filed under: Manas publikācijas. Tags: , , , , , .

ASV vai Norvēģija – kam līdzināmies? Postpenitenciārais haoss vai izdevība alternatīvas sistēmas izveidei?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Error: Twitter did not respond. Please wait a few minutes and refresh this page.

Blog Stats

  • 37,563 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: