Postpenitenciārais haoss vai izdevība alternatīvas sistēmas izveidei?

februāris 5, 2012 at 22:02 1 komentārs

Ik gadu no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvojas divarpus tūkstoši notiesāto. Nospiedošs vairākums šo cilvēku atbrīvojas pēc soda termiņa beigām. Tas nozīmē, ka soda mērķis attiecībā uz viņiem soda izciešanas laikā visticamāk – nav sasniegts.

Latvija ir demokrātiska republika un nevar piekopt totalitāru praksi – ja notiesātais piespriesto sodu ir izcietis, viņš jāatbrīvo neatkarīgi no resocializācijas pakāpes.1

Notiesātos, kuri cietuma administrāciju un tiesu spējuši pārliecināt par savu priekšzīmīgumu un atbrīvoti nosacīti pirms termiņa, uzrauga Valsts probācijas dienests.2 Bez tam, policijas kontrole vai probācijas uzraudzība tiek piemērota īpašos gadījumos, kad to notiesātajam kā papildsodu piespriež tiesa vai nosaka prokurors.3 Tādējādi, nelielu daļu atbrīvoto gaida nevis palīdzība, bet stiba, kas nepaklausības gadījumā tos raida atpakaļ cietumā. Visus pārējos negaida nekas.

Tomēr gandrīz katram desmitajam notiesātajam atbrīvojoties nav pat noteiktas dzīvesvietas.

Vidējais brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņš Latvijā ir seši gadi. Nepieciešama ļoti labvēlīga un saudzīga vide, lai no ilgstošas izolācijas pēkšņi nonākot brīvībā, no stingras reglamentācijas un kontroles apstākļiem pēkšņi nonākot apstākļos, kuros viss ir atļauts, pat apzinīgā notiesātajā saglabātos apņemšanās rīkoties pilnīgi savādāk, kā līdz šim ierasts. Savukārt par atbrīvotu ļaundari, kurš izslīdējis cauri uzraudzības sietam un apzināti plāno jaunus noziegumus – nav pat vērts runāt…

Bet ja “apzinīgā” notiesātā dzīve ir nebeidzams haoss un atkārtots noziegums neprasa tādu gribasspēka piepūli kā sadzīves sakārtošana? Un ja līdzās ir alkohols vai narkotikas un seni biedri, kas aicina talkā paveikt noziegumu? Un ja brīvībā viņš jūtas nesalīdzināmi vājāk adaptējies kā dzīvei cietumā?

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka runa ir par cilvēkiem kas visu līdzšinējo dzīvi savas problēmas risinājuši vienīgi noziedzīgiem līdzekļiem un citādi neprot, pat ja no sirds to vēlētos. Daudzus no tiem pametušas sievas un draudzenes, novērsušies vecāki un bērni. Viņiem nav darba, taču ir pieauguši parādi. Vienaldzīgi noraugoties šajos procesos, mēs, pārējie, atgādinām krievu ruletes spēlētājus vai ierindu pirms decimācijas. Mēs atgādinām antilopes, kas savus bērnus bezrūpīgi laiž pie upes zinot, ka savannā tiem uzglūn izsalkuši plēsēji. Un par ciešanām maksājam ar ciešanām.

Visbeidzot – mēs necienām noziedznieka vēlēšanos mainīties un necienām ieslodzījuma vietu personāla ieguldīto darbu.

Politiķu redzeslokā noziedzība nonāk valstīs, kurās tā ir teju vienīgā iespēja paust partijas individuālo līniju un izcelties pārējo partiju vidū. Taču Latvijas politiķiem nav jābūt proaktīviem – pietiek ekonomikas problēmu uz kurām jāreaģē. Un nu jau gana lekni sadīgusi Latvijas politiķu pamatbarība – starpetniskās attiecības, ko pietiks plūkt, zelēt un atgremot gadiem.

Valsts no postpenitenciārās palīdzības sniegšanas atbrīvotajām personām ir norobežojusies. Tas ir liels izaicinājums pilsoniskajai sabiedrībai. Šajā situācijā īpašu nozīmi iegūst dažādu postpenitenciārās palīdzības iniciatīvu apzināšana, pieredzes apmaiņa un spēku apvienošana kopīgu uzdevumu sasniegšanai. Jāapvieno spēki, lai iedibinātu alternatīvu postpenitenciārās palīdzības, jeb mentoringa un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma modeli situācijā, kurā no palīdzības arēnas aizgājusi probācija.


1 http://www.newsru.com/crime/11jan2008/france_lex_repress.html

2 Valsts probācijas dienesta likuma 6.panta 7.daļa

3 http://www.likumi.lv/doc.php?id=233715

Advertisements

Entry filed under: Skatu punkts. Tags: , , .

Cietumu reforma Latvijā: jauni mūri vai jauna ideoloģija? Cietumu kalpošana laicīgo iniciatīvu kontekstā

1 komentārs Add your own

  • 1. Sanita  |  maijs 28, 2014 plkst. 20:52

    Pilnīgi piekrītu.

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: