“Kulturāli cietumi” – mūsu pašu rokām

jūnijs 28, 2012 at 16:37 Komentēt

Vai esat domājuši, ko mums nozīmē grāmata? Lielai daļai no mums tā vispirms ir kultūras instruments. Taču daļai sabiedrības grāmata ir veids, kā saglabāt savu personības autonomiju. Šī sabiedrības daļa ir ieslodzītie.

Grāmata ir vērtība, kas pie ieslodzītā nonāk no ārienes, ar tās palīdzību viņš nepametot cietuma mūrus var piekļūt kādai privātai pasaulei. Turklāt, izvēloties bibliotēkā grāmatas un citus materiālus, ieslodzītais var rīkoties patstāvīgi. Un šādu iespēju viņam cietuma institucionalizētajā vidē nav daudz.

Noziedznieka atraušana no kultūras un zināšanām nav piemērots veids, kā viņu padarīt mazāk bīstamu pārējai sabiedrībai. Gluži otrādi – cietumu bibliotēku audzinošā loma un iespējas bieži vien netiek pienācīgi novērtētas. Bibliotēkas paplašina izglītības saturu, ko notiesātais var saņemt apmeklējot skolu un kalpo par neformālās izglītības avotu arī tiem notiesātajiem, kuri skolu neapmeklē. Bibliotēka cietumā ir organizētu pasākumu norises vieta un logs uz apkārtējo pasauli, kas var sniegt milzīgu daudzumu noderīgas informācijas tiem, kas drīzumā dosies brīvībā.

Pavisam nesen pasauli aplidoja ziņa par projektu „Labošanās ar lasīšanu” Brazīlijas federālajos cietumos. Par grāmatu lasīšanu un to saturā dibinātu eseju rakstīšanu ekspertu izraudzītiem notiesātajiem soda termiņš varēs tikt samazināts līdz pat 48 dienām gadā. Neiedziļinoties projekta autoru un atbalstītāju motivācijā, mēs varam secināt vismaz to, ka šīs valsts cietumos ir pieejamas grāmatas, kuras vērts izlasīt. (Paziņojums oficiālajā izdevumā – šeit)

Cik lielā mērā sabiedrība var paļauties uz cietumu bibliotēku pozitīvo spēku Latvijā? Jāatzīst – visai minimāli. Jo tām trūkst jebkādu uzticamu pazīmju – nav ne atbilstoša aprīkojuma, ne pastāvīgi atjaunojama grāmatu fonda, ne atbilstoša personāla vai vismaz zinošu speciālistu uzraudzības. To attīstībai nav arī formālu priekšnoteikumu – publisko bibliotēku tīkls tās neatzīst, bet ieslodzījumu reglamentējošie tiesību akti bibliotēkas piemin tikai aplinkus. Grāmatu fondu cietumos veido saziedota literatūra, kura atkritumu urnā nav nonākusi tikai sagadīšanās dēļ.

Tādēļ jo īpaši uz kopējā fona izceļas Rīgas Centrālās bibliotēkas ārējās apkalpošanas punkts Brasas cietumā, kas biedrības „Prison Fellowship Latvia” vadībā, kopš pagājušā gada top pateicoties Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektam.

Projekta ietvaros cietums ieguvis renovētas bibliotēkas telpas un jaunas mēbeles. Izstrādāti normatīvo aktu paraugi un ieslodzītie lietotāja līmenī apguvuši datorzinības. Bet pats galvenais – lūgumā pastiepto roku cietums nu var sniegt rokasspiedienam: Rīgas Centrālā bibliotēka uzņēmusies kompetentu atbildību par grāmatu fonda kvalitāti un veic metodisko uzraudzību. Pateicoties šai sadarbībai, turpmāk ieslodzītajiem Brasas cietumā būs iespējas apmierināt vajadzības pēc informācijas un lasīšanas neraugoties uz to, ka viņiem nav fiziskas pieejas bibliotēkām ārpus cietuma.

Projektā iekarota vēl viena svarīga augstiene. Tā saistīta ar ieslodzīto iespējām saņemt aktuālo informāciju.

Katrā valstī ir sava kārtība, kā likumi un cita valsts informācija nonāk līdz sabiedrībai. Lai iedzīvotāji šo svarīgo informāciju ērti un vienkārši uzzinātu, dokumenti tiek apkopoti un publicēti vienuviet. No 2012.gada 1.jūlija oficiālais laikraksts iedzīvotajiem būs pieejams gan elektroniski gan papīra formātā, bet no nākošā gada – tikai elektroniski.

Pateicoties projektam Brasas cietums ir pirmais cietums Latvijā, kura bibliotēkā notiesātajiem ir pieejams internets. Ar VSIA „Latvijas Vēstnesis” atbalstu bibliotēkā uzstādīti jauni datori un turpmāk ieslodzītie tiešsaistē varēs iepazīties gan ar oficiālo publikāciju vietnē www.vestnesis.lv, gan tiesību aktiem vortālā www.likumi.lv.

Vēsturiski, cietumu sistēma allaž bijusi elitāru sarunu tēma. Lūkojoties savā spogulī, kā gluži pamatoti mēdz dēvēt cietumus, sabiedrībai arvien labpaticis savu atspulgu pelt un vērtēt. Savukārt Brasas cietuma bibliotēkas apakšprojekts uzskatāmi demonstrē pilsoniskās sabiedrības, pašvaldību un valsts institūciju atbildīgo attieksmi pret cietumu jautājumu darbībā. Tas ir likumsakarīgi, ka sadarbības krustpunktā atrodas tieši cietumi kā vide, kurā tiek pulcināti sabiedrības izraidītie – noziedznieki. Savu atspulgu varam ietekmēt tikai mēs paši.

Par šo tēmu: “Brasas cietuma bibliotēka”, Helga Tormane, -Bibliotēku pasaule nr.57 (2012) Lejupielādēt šeit

Advertisements

Entry filed under: Atsevišķi projekti. Tags: , , .

Cietumu kalpošana laicīgo iniciatīvu kontekstā Nacionālā attīstība: bijušajiem notiesātajiem ieeja aizliegta?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Error: Twitter did not respond. Please wait a few minutes and refresh this page.

Blog Stats

  • 40  275 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: