Nacionālā attīstība: bijušajiem notiesātajiem ieeja aizliegta?

novembris 6, 2012 at 11:35 Komentēt

Runājot par noziedzības cēloņiem, mēs bieži mēģinām pieslieties kādai no divām nometnēm. Pirmā par izšķirošo faktoru uzskata cilvēka bioloģisko mantojumu, otra – vidi jeb sociālos un kultūras faktorus. Taču šāda polarizācija ir pārspīlēta. Ja noziedzība cilvēkam būtu ieprogrammēta gēnos, cietumiem to modernajā izpratnē nebūtu jēgas. Tādēļ – respektējot cilvēku kā bioloģisku būtni un cerot uz viņa unikālo spēju mainīties, atliek paļauties uz vides spēju ietekmēt cilvēka uzvedību un pievienoties Rietumvalstu korekcijas sistēmās aprobētajam biheiviorisma triumfa gājienam.

Ar dalību Eiropas Savienībā un NATO, Latvija demonstrē savu Rietumu izvēli. Tam vajadzētu nozīmēt atbilstošu izvēli arī drošības politikā, tostarp – organizējot notiesāto resocializāciju un viņu sociālās atstumtības mazināšanu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma. Ja notiesāto resocializācija Latvijā tiek akceptēta un kopš pagājušā gada vasaras pat legalizēta ar likuma spēku, tad bijušie ieslodzītie par atsevišķu sociālās atstumtības riska grupu netiek uzskatīti. Postpenitenciārās palīdzības institūts Latvijā ir likvidēts, bijušo ieslodzīto īpašās vajadzības netiek respektētas un tādēļ cilvēka pirmais cietumsods vairumā gadījumu nozīmē cietumsodiem bagātu kriminālo karjeru, bez izredzēm integrēties sabiedrībā. Katru gadu no cietumiem tiek atbrīvoti simtiem cilvēku, kas nekad nav pratuši piekopt sociāli akceptējamus uzvedības modeļus un nav vajadzīgi nevienam, izņemot noziedzīgos draugus. Mēs no viņiem sagaidām augstāku motivāciju un stingrāku gribasspēku kā ir mums pašiem un ļaunojamies, ja viņi patstāvīgi nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem, izdara atkārtotu noziegumu un atgriežas cietumā.

Vieglprātība, ar kuru mēs noraugāmies kā pēc atbrīvošanas tiek izniekots viss, kas ieguldīts soda izciešanas laikā – ne tuvu nav rietumnieciska. Tā kā ne valsts, ne pašvaldības par šo situāciju atbildību neuzņemas, nepieciešams meklēt, atbalstīt un dibināt citus, alternatīvus risinājumus.

Šāda iespēja tika piedāvāta Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) sākotnējā redakcijā ko 2012.gada 14.augustā atbalstīja Ministru kabinets. Šajā redakcijā rīcības virziena „Cienīgs darbs” 6.uzdevumā (313.punktā) atspoguļojumu bija radušas rūpes par sociāli atstumtās bijušo ieslodzīto iedzīvotāju grupas integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Uzdevums paredzēja „uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanu probācijas dienestā kriminālsodu izpildījušu sociāli atstumto grupu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū”.

Tomēr NAP2020 redakcija, kas 2012.gada 25.oktobrī iesniegta izskatīšanai Saeimā, šādu iespēju vairs nepiedāvā – agrākais formulējums nomainīts ar citu. Rīcības virziena „Cienīgs darbs” 6.uzdevums (247.punkts) nu paredz „sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas formu daudzveidošanu, tai skaitā kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu”. Šis ir vispārīgs uzdevums, kas bijušo notiesāto integrācijas vietā nu akcentē veselības aprūpi, neraugoties uz to, ka šai jomai plānā veltīts atsevišķs rīcības virziens – „Vesels un darbspējīgs cilvēks”.

Ar mērķi tuvināt ieslodzītos darba tirgum, esošajā plānošanas periodā par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem ieslodzījuma vietās tika modernizēta profesionālās izglītības infrastruktūra. Tomēr, bez turpmākajiem soļiem līdzšinējo ieguldījumu atdeve būs niecīga, uz darba tirgu orientētie procesi tiks pamesti pusceļā. Cietumā iegūtā izglītība notiesātajam vēl nenozīmē darbu atbilstošajā specialitātē pēc atbrīvošanas. Nākošajā programmēšanas periodā nepieciešams pievērsties kompleksai sadarbībai, kas vērsta uz notiesāto profesionālās orientācijas sasaisti ar profesionālo izglītību ieslodzījuma vietās, profesionālās izglītības sasaisti ar darba devēja praksi soda izciešanas laikā, savukārt praksi ar darbu pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Kompleksi un tālredzīgi pasākumi nenozīmē tikai izglītību cietumā. Tālredzīgi un iedarbīgi pasākumi nozīmē izglītību cietumā un darbu, līdz notiesātais pēc atbrīvošanas ir nopelnījis pirmo latu savai ģimenei. Pateicoties līdzšinējiem fondu ieguldījumiem notiesātajiem cietumos tiek nodrošināta kvalitatīva profesionālā izglītība. Turpinājumā nepieciešams veidot sadarbības sistēmu, kas tos aizvedīs līdz darba tirgum.

Advertisements

Entry filed under: Skatu punkts. Tags: , , .

“Kulturāli cietumi” – mūsu pašu rokām Vīrieši ir no Marsa, sievietes no Venēras bet ieslodzītie – no Plutona?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: