Bijušais notiesātais darba tirgū – vai gaidīts viesis?

marts 27, 2013 at 18:52 1 komentārs

DSC00178Personas kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu atrodas nelabvēlīgā situācijā – daudzi ilgus gadus nav bijuši ekonomiski aktīvi. Daudzi algotu darbu nav strādājuši nekad. Taču vai ieslodzītie pēc atbrīvošanas neintegrējas darba tirgū tādēļ ka viņiem trūkst profesionālās izglītības? Varbūt šai situācijai ir arī citi, ne mazāk būtiski iemesli?

Problēma

Runājot par bijušo notiesāto integrāciju darba tirgū jāņem vērā, ka starp pasākumiem integrācijai darba tirgū un pasākumiem noziegumu recidīva mazināšanai faktiski jāvelk vienādības zīme. Likumpārkāpēji ir pakļauti dažādiem noziedzīgas uzvedības riska faktoriem no kuriem izglītības un darba iemaņu trūkums nebūt nav svarīgākie. Jau divus ES struktūrfondu programmēšanas periodus projektu uzmanības centrā bijusi ieslodzīto izglītība un šis jautājums ir atrisināts – cietumos ir iespējams iegūt profesionālo izglītību. Tādēļ bijušie ieslodzītie darba tirgū drīzāk neiekļaujas jo:

  • Darba devēji tāpat kā sabiedrība kopumā ir pakļauti aizspriedumiem, informācijas un intereses trūkumam – viņi nav motivēti pieņemt darbā bijušos ieslodzītos. Savukārt bijušie ieslodzītie nes noziedznieka stigmu un bieži rīkojas atbilstoši sabiedrības gaidām – noziedzīgi. Viņi nav motivēti izvēlēties legālus ienākuma avotus, jo ir pakļauti citiem riska faktoriem – tiem, kas nav risināmi ar izglītības pasākumiem. Šo faktoru ietekmē viņi turpina antisociālu dzīvi, izvēlas nelegālus ienākuma avotus un agrāk vai vēlāk atgriežas cietumā nevis integrējas darba tirgū. Vai arī mirst no hroniskām slimībām, atkarībām un vardarbības kā sabiedrības margināļi un bezdarbnieki.

Par šo situāciju nav precīzu statistikas datu. Taču ja brīvībā skolu beigušo jauniešu vidū 30% pēc skolas beigšanas ir bez darba, tad to izglītojamo vidū, kas skolu beiguši cietumā, nestrādājošo īpatsvars visdrīzāk ir krietni lielāks.

Ko darīt?

Problēma nepastāv tādēļ, ka cietumos nebūtu pieejama profesionālā izglītība. Problēma nepastāv tādēļ, ka darba devēji nebūtu ieinteresēti profesionāli izglītotos darbiniekos. Tādēļ risinājums nav jauni ieguldījumi ieslodzītajā viņa izglītības celšanai. Un risinājums nav jauni ieguldījumi vienā vai otrā atsevišķā sektorā. Risinājums ir:

  • Ieguldījumi ieslodzītajā jomās, kas saistīti ar citiem svarīgākajiem noziedzīgas uzvedības riska faktoriem;
  • Ieguldījumi dažādu sektoru sadarbībā.

Kurp jāvirzās?

Britu domātājs Klaivs Steipls Luiss ir teicis, ka izglītība bez vērtībām cilvēku dara tikai par gudrāku velnu. Droši vien velnam ar tā noziedzīgajiem nolūkiem darba tirgus nemaz nav īstā vieta vai ne?

Tikai padarot noziedznieku par likumpaklausīgu pilsoni atbrīvosies spēles laukums izglītībai, kuras mērķis ir likumpaklausīgu pilsoni – bezdarbnieku padarīt par ekonomiski aktīvu pilsoni. Tādu, kurš integrējoties darba tirgū, spēs uzturēt savu ģimeni un ieguldīt nacionālajā kopproduktā. Bet lai neizrādītos, ka skolotāji cietumā strādājuši tikai sava prieka pēc – noziedzīgas uzvedības riskus un citus netikumus atmetušam un profesionāli kvalificētam notiesātajam atbrīvojoties būtu vēlams zināt konkrētu darbavietu, kurā viņš varēs sākt strādāt jau nākamajā dienā.

Un vēlreiz – ko darīt?

  • Nepieciešams ne tikai attīstīt tās jomas, kurās Latvijā ir noziedzīgas uzvedības risku mazināšanas pieredze, bet arī pievērsties riskiem, kuru mazināšanai Latvijā gluži vienkārši nav vēsturisku tradīciju – izpostītājām un novājinātajām ģimenes saiknēm, krimināli noskaņotu draugu atbalstam u.c.. Īpaši pievēršoties notiesātā vienmērīgai pārejai no izolācijas jaunajos – brīvības un ar to saistīto izaicinājumu apstākļos.
  • Nepieciešams sabiedrībā mazināt aizspriedumus pret bijušajiem ieslodzītajiem. Notiesātais ir tāds pats sabiedrības loceklis kā ikviens no mums un viņam, kā ikvienai cilvēciskai būtnei, piemīt pozitīvs potenciāls. Savukārt profesionālās izglītības programmu absolvējis notiesātais piedevām ir vēl arī kvalificēts darba ņēmējs.
  • Visbeidzot nepieciešams veidot organizāciju sadarbības tīklu cietumā gūtās izglītības un nodarbinātības sasaistei pēc atbrīvošanas.

Noslēgumā

Valsts savu ieguldījumu ceļā uz mērķi jau ir sniegusi ar grozījumiem normatīvajos aktos – gan grozījumiem Krimināllikumā, gan Sodu izpildes kodeksā, gan pieņemot Infrastruktūras attīstības koncepciju un izstrādājot notiesāto resocializācijas kārtību. Ar šo sakārtojot normatīvo bāzi tajā problēmas sektora daļā, kas saistīta ar soda izpildi.

Taču tā kā noziedzība nerodas soda izpildes iestādēs un soda izpildes iestādēs nav darba tirgus, kurā būtu jāintegrējas – galvenais akcents liekams uz sadarbību ar sabiedrisko sektoru – NVO, uzņēmējiem u.c.. Tirgus ekonomikā balstītais darba tirgus ir liberāls un nav pamata sagaidīt, ka sabiedrības vietā visu šajā nozarē ar administratīvām metodēm nokārtos valsts.

Advertisements

Entry filed under: Skatu punkts. Tags: , , .

Kad sāksim būvēt tiltus pār noziedzības plaisu? Kāda ir sabiedrības loma notiesāto sociālajā integrācijā?

1 komentārs Add your own

  • 1. Edgars  |  janvāris 5, 2015 plkst. 22:27

    Domāju, ka šādu persona nodarbināšana ir atbalstāma. Jautājums par to, cik lielas zināšanas pirms tam nepieciešams nodrošināt par dažādiem saistošiem jautājumiem, lai nerastos problēmas. Nodokļu politika un citas līdzīgas lietas.

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Blog Stats

  • 39  639 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication

%d bloggers like this: