Šī Ziemassvētku sezona ir zīmīga arī citām akcijām – iedzīvotāji tiek aicināti sarūpēt dāvaniņas Ukrainas karavīru bērniem, visā valstī tiek vāktas dāvaniņas irākiešu un sīriešu bēgļu bērniem. Tomēr arī tepat Latvijā, starp mums, mitinās bērni, kurus visbiežāk neatceramies, neraugoties uz viņu sāpīgo likteni.

Tie ir aizmirstie noziedzības upuri – bērni, kuru tēvs vai māte ir cietumā. Viņi par savu vecāku grēkiem cieš kaunu, izolāciju un nereti arī trūkumu. Turklāt viņi nesaņem kompensācijas kā citi cietušie. Bez ieslodzīto vecāku atbalsta viņiem bieži trūkst pienācīga ēdiena un apģērba, nemaz nerunājot par Ziemassvētku dāvanām.

Tiek uzskatīts, ka pasaulē vienlaikus ap desmit miljoniem bērnu viens vai abi vecāki atrodas cietumā. Eiropas Savienībā katru gadu noziegums un tam sekojošā izolācija no viena vai abiem vecākiem nošķir ap astoņsimt tūkstošiem bērnu. Latvijā ziņu par šādu bērnu skaitu nav, taču tāpat kā citur pasaulē – arī Latvijā šiem bērniem pašiem draud risks kļūt par noziedzniekiem.

Daudzi no tiem nonāks uzraudzības un aprūpes deficīta apstākļos, iespējams – viņi pametīs skolu. Lai arī bērna emocionālajai veselībai nepieciešamas ciešas attiecības ar vecākiem – tās kļūs trauslas un sabruks laikā, kamēr kāds no tiem atradīsies cietumā. Noziegums un izolācija izjauks ģimenes, un šī atsvešināšanās daudziem kļūs neatgriezeniska. Tādējādi negatīvā ietekme, kuru uz bērnu atstāj vecāku ieslodzījums, ir ļoti ievērojama.

Latvijā pašvaldību sociālie dienesti ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, vērtē gan bērnu, gan vecāku riska kritērijus. Nepieciešamības gadījumā tiek sastādīts rehabilitācijas plāns bērna personisko interešu nodrošināšanai, kura izpildē tiek iesaistīti gan bērni, gan viņu vecāki. Tomēr nav dzirdēts, ka kāds no vecākiem ieslodzījumā būtu saņēmis minēto speciālistu padomus bērnu audzināšanā vai vismaz atbilstošas uzmanības izrādīšanā. Acīmredzot ieslodzījuma fakts tiek uztverts gluži kā stihija, kas noziedzīgos vecākus aizslauka uz citu planētu, kurā vecāku un bērnu mīlestībai nav vietas.

Un, kā jau ierasts, brīdī, kad profesionāļi noiet malā, arēnā ienāk brīvprātīgie. Jau divdesmito gadu, no kuriem trešo gadu arī Latvijā, pateicoties sadarbībai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, norisinās globālā akcija “Angel Tree” (Eņģeļkoks).

Akcijas pirmajā gadā Ziemassvētku dāvaniņas saņēma piecdesmit Latvijas cietumnieku bērni, otrajā jau divi simti bērnu, savukārt šogad ar akciju plānots sasniegt jau gandrīz piecsimt bērnus, kuru tēvi izcieš sodu astoņos Latvijas cietumos. Novembra laikā ieslodzītajiem tēviem brīvprātīgo mākslinieku un citu atbalstītāju vadībā tiks organizētas trīsdesmit divas darbnīcas, kurās dekupāžas, papīra dizaina un stikla apgleznošanas tehnikās tiks sagatavoti viņu bērniem veltīti apsveikumi.

Paralēli sabiedrība tiek aicināta sarūpēt šiem bērniem dāvaniņas, kas būs daudz vērtīgākas par to cenu. Jo katra no dāvaniņām kopā ar apsveikumu tiks pasniegta ieslodzītā vārdā, tādēļ viņa bērns uzzinās, ka šajā īpašajā gadalaikā prombūtnē esošais tētis par viņu domā.

Diemžēl arī šogad nav izdevies mēģinājums akcijas atbalstītāju vidū pārsniegt kristīgās sabiedrības robežas. Toties gūta papildu pārliecība par šo bērnu sarežģīto stāvokli un nepieciešamību tos atbalstīt. Izņemot atsevišķus atbalstītājus, tie uzņēmumi, kuri tika aicināti atvēlēt savās telpās vietu cietumnieku bērniem paredzētu dāvaniņu novietošanai, atbalstu atteica bažās par savu reputāciju pircēju acīs.

To pircēju, kuru vairākums ir pieauguši, savos spriedumos nobrieduši Latvijas iedzīvotāji… Tādēļ arī šogad Ziemassvētku eglītes būs izvietotas atsevišķās Latvijas baznīcās, taču savas dāvaniņas zem šīm eglītēm varēs nolikt ikviens, kuram nav vienaldzīgs aizmirsto noziedzības upuru liktenis.

Noziegums nošķir upurus, likumpārkāpējus, viņu ģimenes un pārējo sabiedrību vienu no otra. Globālā akcija “Angel Tree” ir viens no veidiem, kā meklēt ceļu atpakaļ vienam pie otra. Un kad vēl, ja ne brīnumu laikā – Ziemassvētkos…