Posts filed under ‘Skatu punkts’

Riti raiti, valodiņa…

4677946_ORIGINAL_1346605985_jpgVai atkarību mazināšanas programmas jāvada latviešu un krievu valodā?

Norvēģija, kā zināms, ir tolerances citadele. Taču šajā valstī speciālā programma vielu atkarībā esošajiem ieslodzītajiem tiek īstenota tikai norvēģu valodā. Ieslodzītajiem kuri nepārvalda norvēģu valodu – dalība šajā programmā ir liegta, neraugoties uz to, ka ārvalstnieku skaits Norvēģijas cietumos sastāda 34% (01.09.2013.dati, salīdzinājumam Latvijā – 1,3% uz 01.01.2013.). Tikmēr Latvijā joprojām norit diskusija par valodām, kurās organizējama programma atkarību slimniekiem cietumos. Neraugoties uz to, ka gandrīz visi ieslodzītie ir Latvijas valstspiederīgie, to etniskais sastāvs ir neviendabīgs. Tādēļ speciālistu vidū izskan viedokļi par nepieciešamību nodarbības vadīt gan valsts, gan visplašāk lietotajā mazākumtautību – krievu valodā.

(vairāk…)

Advertisements

novembris 1, 2014 at 08:16 Komentēt

Cietuma darbinieka manifests

Ilgstoši strādājot cietumu sistēmā esmu nonācis pie dažādiem secinājumiem. Zemāk – mans mēģinājums tos apkopot vienotā materiālā, ko nodēvēju par “cietuma darbinieka manifestu”. Tā ir tikai un vienīgi mana privātā pozīcija un nevienam nav saistoša.

(vairāk…)

Septembris 17, 2014 at 09:20 1 komentārs

Ko varam darīt citādi? (otrā daļa)

Lecam pa vecam?

oo1Ja gribam panākt izmaiņas, jāsāk rīkoties citādi. Visu darot kā esam ieraduši, iegūsim to pašu rezultātu, ko agrāk. Šis noteikums attiecas arī uz kriminālsodu izpildes sistēmas ieguldījumu recidīva mazināšanā.

Zemāk sekos daži priekšlikumi sistēmas potenciāla realizēšanai ilgtermiņā. Nav šaubu, ka Latvija agrāk vai vēlāk nonāks pie mūsdienīgiem risinājumiem un tā ir tikai mūsu pašu izvēle – pasteigties laikam pa priekšu vai atstāt reformas nākamajām paaudzēm. (vairāk…)

Decembris 1, 2013 at 23:25 2 komentāri

Ko varam darīt citādi? (pirmā daļa)

Pasaule iekārtota pēc cēloņsakarību principa. Paveicot „A” mēs iegūstam „B”. Tātad, ja gribam iegūt labāku rezultātu kā līdz šim, jāsāk darboties citādi.

Šīs patiesības pilnā mērā attiecas arī uz Latvijas justīcijas sistēmu, kurai vēl jāpierāda, ka tā Eiropas Savienības teritorijā neuztur odiozās labošanas darbu nometņu un koloniju sistēmas mantinieci un pārstāvi. Tas attiecas arī uz šī bloga autoru personīgi, kas jau astoņpadsmit gadus jeb gandrīz pusi savas dzīves darbojas kriminālsodu izpildes sistēmā, taču šajā blogā pauž tikai un vienīgi savu personīgo viedokli. (vairāk…)

Decembris 1, 2013 at 20:27 Komentēt

Bijušais notiesātais darba tirgū – vai gaidīts viesis?

DSC00178Personas kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu atrodas nelabvēlīgā situācijā – daudzi ilgus gadus nav bijuši ekonomiski aktīvi. Daudzi algotu darbu nav strādājuši nekad. Taču vai ieslodzītie pēc atbrīvošanas neintegrējas darba tirgū tādēļ ka viņiem trūkst profesionālās izglītības? Varbūt šai situācijai ir arī citi, ne mazāk būtiski iemesli?

(vairāk…)

marts 27, 2013 at 18:52 1 komentārs

Nacionālā attīstība: bijušajiem notiesātajiem ieeja aizliegta?

Runājot par noziedzības cēloņiem, mēs bieži mēģinām pieslieties kādai no divām nometnēm. Pirmā par izšķirošo faktoru uzskata cilvēka bioloģisko mantojumu, otra – vidi jeb sociālos un kultūras faktorus. Taču šāda polarizācija ir pārspīlēta. Ja noziedzība cilvēkam būtu ieprogrammēta gēnos, cietumiem to modernajā izpratnē nebūtu jēgas. Tādēļ – respektējot cilvēku kā bioloģisku būtni un cerot uz viņa unikālo spēju mainīties, atliek paļauties uz vides spēju ietekmēt cilvēka uzvedību un pievienoties Rietumvalstu korekcijas sistēmās aprobētajam biheiviorisma triumfa gājienam.

(vairāk…)

novembris 6, 2012 at 11:35 Komentēt

Cietumu kalpošana laicīgo iniciatīvu kontekstā

Kādu mērķi vēlamies sasniegt?

Pirmais – lai atbrīvotais vienkārši neizdarītu jaunus noziegumus (t.s.speciālā prevencija).

Otrais – lai atbrīvotais pēc atbrīvošanas nebūtu sociāli atstumts citu, ar noziedzīgu uzvedību nesaistītu faktoru dēļ un darbotos ģimenes un sabiedrības labā.

Atbrīvotais jaunus noziegumus izdara tādēļ, ka viņš ir pakļauts noziedzīgas uzvedības riskiem. Atbilstoši vispārpieņemtajai praksei (Džendro u.c., 1996.) pastāv vienpadsmit galvenie riski, kas sarindojami pēc iespējas, ka tie rezultēsies jaunos noziegumos. Katrs ieslodzītais var būt pakļauts vienam vai vairākiem riskiem. Lielākā šo risku daļa ir dinamiski, t.i. – tos var mazināt.

(vairāk…)

marts 18, 2012 at 13:27 2 komentāri

Vecāki ieraksti


MANS OTRS BLOGS

Lietas, par kurām ne tikai gribas, bet arī izdodas uzrakstīt:)
http://gaumeslieta.tumblr.com/

Filmu mikroanotācijas - http://pinterest.com/marisluste/movies-i-like/

Kategorijas

Sekojiet man Tviterī!

Error: Twitter did not respond. Please wait a few minutes and refresh this page.

Blog Stats

  • 37,216 hits

Grafiti

Par cilvēkiem un vidi

DOMAS (ne)PARASTĀS

Kad mirklis ir glezna

A Young Folklorist's Notebook

Par Abreni un abreniešiem

Dace domā par...

...visu to, ko sauc par dzīvi.

piskonts

ej dirst!

Mans zelts ir mana tauta

Buržuāziska latviešu nācionālista piezīmes

Latvijas blogu apskats

Iknedēļas apskats par aktualitātēm Latvijas blogosfērā

cipule

Par sevi, veselības aprūpi un politiku

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

andrisreis

This WordPress.com site is the bee's knees

Klāva domas

Brīvos, bet nozīmīgos mirkļos

1 in 100

A monthly blog dedicated to shedding light on the prison problem in America

Sandra Veinberga

Publicistika ∙ žurnālistika ∙ mediji. ©Sangun Communication