Prevencija

No Igaunijas Tieslietu ministrijas mājas lapas (19.08.2005.):

Drošība ir cilvēka cienīgas dzīves priekšnoteikums. Katra tumšā kāpņutelpā nomainīta spuldzīte vai kopīgi uzstādītas drošās durvis, paaugstina mūsu drošības sajūtu. Noziegumu prevencija ļauj visiem – kā privātpersonām, tā iestādēm un nekomerciāliem uzņēmumiem dot ieguldījumu savas drošības paaugstināšanā, kopīgi samazinot noziedzību un tās izraisīto baiļu cēloņus.

Kas ir noziegumu prevencija?

Tā ir valsts iestāžu, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība noziedzības cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai/samazināšanai, noziedzīgas uzvedības iespēju mazināšanai, kā arī noziegumu izdarīšanas apgrūtināšanai.

Precīzāk sakot, noziegumu prevencija ir līdzekļi ar mērķi:

* likt šķēršļus iepriekš nesastaptu noziegumu attīstībai;
* mazināt un iespēju gadījumā – likvidēt esošo noziedzību;
* likt šķēršļus bērnu un jauniešu nonākšanai uz noziedzības ceļa;
* novest no noziedzības ceļa pieredzējušus noziedzniekus;
* mainīt fizisko vidi tādā veidā, lai mazinātos potenciālo noziedznieku vēlme izdarīt noziegumu vai arī pārvērst vilinošus objektus par potenciāliem noziedzniekiem mazāk vilinošiem objektiem;
* mazināt cilvēku bailes kļūt par nozieguma upuri;
* informēt cilvēkus par pilsonisko atbildību noziedzības mazināšanas sadarbības jautājumos.

Preventīvie līdzekļie tiek iedalīti trīs veidos:

* Sociālais preventīvais darbs jeb sociāli preventīvie līdzekļi. Tie ir līdzekļi, kas ar sociālās, izglītības, ģimenes, jaunatnes, kultūras, baznīcas, ekonomiskās, satiksmes drošības u.c. politiku palīdzību ietekmē likumpārkāpumus veicinošos faktorus. To mērķis ir radīt tādus priekšnoteikumus, kas ļautu katru cilvēku iesaistīt sabiedriskajā dzīvē un, tādējādi, savlaicīgi paredzēt un novērst viņa uzvedības traucējumus, kurus var izraisīt marginalizācija. Darba ietvaros nepieciešams radīt priekšnoteikumus un optimālus apstākļus visu sabiedrības locekļu socialializācijai (piemēram – bērnu audzināšana, dzīvojamās platības nodrošināšana, darbs, brīvais laiks un atpūta). Būtiska ir negatīvu sabiedrisko parādību ietekmes mazināšana (piemēram – bezdarbs).

* Sadzīves preventīvais darbs jeb sadzīves preventīvie līdzekļi. To mērķis ir apgrūtināt likumpārkāpumu izdarīšanas iespējas un savlaicīgi ietekmēt potenciālos noziedzniekus, kriminogēnās situācijas vai vietas. Darba ietvaros nepieciešams atrast iespējamos līdzekļus noziegumu prevencijai, piemēram – orgnizēt kaimiņu patruļas, apsardzes uzņēmumu vai policijas spēkiem nodrošināt sabiedrisko kārtību. Būtiska ir mikrorajonu un ēku aizsardzības plānošana, kā arī tehnisko līdzekļu izmantošana (piemēram – stūres mehānismu aizslēgi, signalizācija, videoapsardze u.c.), kas apgrūtina likumpārkāpumu izdarīšanu.

* Darbs ar likumpārkāpumu sekām. Ar to saprot, pirmkārt, penitenciāri tiesiskos līdzekļus, kuru mērķis ir mazināt atkārtotu noziegumu skaitu. Darbs tiek veikts ar personām, kuras jau agrāk izdarījušas noziegumus. Taču papildus, jāsniedz palīdzība cietušajiem, kuras mērķis ir mazināt vai atlīdzināt nozieguma rezultātā nodarīto kaitējumu.

ANO kongresi par noziedzības prevenciju

Katru piekto gadu notiek ANO kongresi par noziedzības prevenciju. Pirmais notika 1955.gadā Ženēvā, pagaidām pēdējais, divpadsmitais, noslēdzās 2010. gada 19.aprīlī, Brazīlijas pilsētā Salvadorā.

Visu kongresu materiāli pieejami ANO oficiālajās – angļu, franču, spāņu, krievu valodās. Materiālu klāsts ir visnotaļ ievērojams un tajā nav viegli orientēties. ANO deklarācijas un citi dokumenti lielākoties ir ļoti vispārīgi un nav izmantojami tūlītējam darbam.

Tādēļ īpašs gandarījums, ja plašajā dokumentu klāstā izdodas uziet dokumentu, kas sniedz praktiskus padomus rīcībai.
Viena no šādiem dokumentiem ir ANO 8.kongresa materiāls A/conf.144/9.
Minētais kongress risinājās Kubas pilsētā Havanā,1990.gadā no 27.augusta līdz 7.septembrim.

Materiāla nosaukums ir “Noziedzības prevencija un kriminālā justīcija attīstības kontekstā: realitāte un starptautiskās sadarbības perspektīvas”. Materiāla autori to dēvē vienkārši – par noziedzības novēršanas līdzekļu analīzi. Neraugoties uz šķietami ievērojamo laiku, kurš pagājis kopš tā radīšanas, materiāls Latvijas apstākļiem aktualitāti nav zaudējis, jo mūsu valsts vēl ir ļoti tāla no izpratnes par prevencijas nozīmi noziedzības mazināšanā.

Pēc ANO 8.kongresa sagatavošanas sapulces ierosinājuma, ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās karalistes Iekšlietu ministrijas atbalstu, šo materiālu sagatavojusi ekspertu grupa. Minēto ierosinājumu savā rezolūcijā 1990/23 atbalstījusi ANO Ekonomisko un Sociālo lietu padome. Līdz prezentācijai kongresā, materiāls izskatīts un atbalstīts starptautiskā seminārā par noziedzības prevencijas un praktisko stratēģiju izstrādi, kas, sadarbībā ar Helsinku Noziedzības prevencijas un apkarošanas institūtu notika Maskavā, no 1990.gada 26.februāra līdz 2.martam.
Līdz ar to, šis ir dokuments ar oficiāli nostiprinātu statusu, nevis, piemēram, dokuments, kas uzskatāms tikai par kādas konkrētas kriminoloģijas skolas pārstāvju interpretāciju. Un ar šo apstākli ir vērts rēķināties.

Latviski šis dokuments nav pieejams. Turpinājumā sniedzu ievada tulkojumu un kopsavilkumu tabulas veidā (kopsavilkums mans).

ANO kongresa materiāls par noziedzības prevenciju A/conf.144/9.

ANO 8.kongress par noziedzības prevenciju un apiešanos ar likumpārkāpējiem
(Havana, 1990.gada 27.08.-7.09.)

Noziedzības prevencija un kriminālā tiesvedība attīstības kontekstā: realitāte un starptautiskās sadarbības perspektīvas

Ievads

1. Pēdējie gadi parādījuši, ka kriminālās justīcijas formālajiem procesiem – aizturēšanai, apsūdzībai, sprieduma pieņemšanai, sodam un likumpārkāpēju atjaunošanai tiesībās ir ļoti ierobežots efekts cīņā ar noziedzību. Tādēļ daudzās valstīs kriminālpolicija arvien biežāk pievēršas neoficiālu prevencijas un noziedzības mazināšanas līdzekļu izstrādei. Minētais uzskaitījums apkopo dažādu valstu noziedzības prevencijas pieredzi un tā mērķis ir sniegt plašu pārskatu par galvenajām stratēģijām un konkrētiem līdzekļiem. Tā kā tie raksturīgi galvenokārt attīstītajām valstīm, tālākais darbs starpvalstu mērogā palīdzēs plašākam līdzekļu uzskaitījumam, kas tiek piemēroti citās ANO dalībvalstīs.

2. Tādēļ šis uzskaitījums neizsmeļ visu līdzekļu klāstu, tas nav uzskatāms par obligātu. Daži pasākumi piemērojami vienīgi attiecībā uz konkrētiem likumpārkāpumu veidiem, kuri nebūt nav raksturīgi visām valstīm. Citi līdzekļi var prasīt ievērojamus finanšu ieguldījumus un citus resursus. Daudziem pasākumiem, lai cik dārgi tie neizmaksātu, nepiemīt vienīgi tehnisks raksturs. Ziņojumā tiek aprakstītas un vērtētas izstrādāto un no jauna izstrādājamo pieeju un direktīvu priekšrocības un trūkumi. Tajā praktiķiem tiek dotas iespējas izvēlēties piemērotākos līdzekļus konkrētām situācijām, ar kurām viņi sastopas.

3. Ziņojums sastāv no četrām daļām:

• Sociālie prevencijas līdzekļi, kas vērsti uz noziedzības sākotnējo cēloņu, kā arī atsevišķu personu pretlikumīgas rīcības noslieču likvidāciju. Tie var tikt piemēroti gan attiecībā pret iedzīvotājiem kopumā, gan attiecībā pret konkrētām riska grupām.

• Situatīvie prevencijas līdzekļi, kas vērsti uz tādu noziedzīgu nodarījumu prevenciju, kas tiek izdarīti gadījuma apstākļu ietekmē. Tie galvenokārt saistīti ar likumpārkāpumu izdarīšanas priekšnoteikumu ierobežošanu.

• Prevencijas līdzekļi, kas tiek piemēroti vietējās kopienas spēkiem. Tie paplašina iedzīvotāju iespējas mazināt noziedzību, piemērojot gan sociālo, gan situatīvo līdzekļu kombināciju.

• Noziedzības prevencijas process no iniciatīvu plānošanas līdz to īstenošanai un vērtēšanai.

Pirmajās trīs daļās aprakstītās stratēģijas nav kaut kas atsevišķs vai nošķirts, drīzāk, tās ir savstarpēji saistītas un viena otru papildinošas pieejas.

4. Gūtā pieredze un šī brīža būtiskākie panākumi prevencijas jomā galvenokārt skar likumpārkāpumus, kas saistīti ar īpašumu (personīgo mantu zādzības, zādzības no dzīvokļiem, komerciāla un valsts īpašuma zādzības, bojājumu nodarīšana u.c.). ANO apskati par noziedzības tendencēm, kriminālās tiesvedības sistēmām un prevencijas stratēģijām nodemonstrējuši, ka visās valstīs ar īpašumu saistītie likumpārkāpumi prevalē pār citiem likumpārkāpumu veidiem. Tādēļ apstākļiem, kuros vienā vai otrā valstī tiek izdarīti tādi noziegumi kā zādzības vai bruņotas laupīšanas, nav būtisku atšķirību, neatkarīgi no šo valstu kultūras, tiesiskajām vai sociālajām sistēmām. Tādēļ, kaut arī uzskaitījumā galvenā uzmanība pievērsta ar īpašumu saistītiem likumpārkāpumiem, tajā atzīmētās stratēģijas piemērojamas arī attiecībā pret tādiem vispārīgiem likumpārkāpumu veidiem, kā ielu noziegumi, uzbrukumi un dažādi nepilngadīgo likumpārkāpumi.

Kopsavilkums:

Tiesību nozare Galvenie konceptuālie jautājumi Piezīmes
Krimi 

noloģiskā

Noziedzības prevencijas sociālie līdzekļi Agrīnā palīdzība ģimenei Ģimenes palīdzības programmas – bērnu aprūpes centri, palīdzība mājās, neformāli speciālistu padomi Jauniešu noziedzības novēršanas pamatā ir pozitīvs klimats ģimenē un prasme tikt galā ar grūtībām. Nedisciplinētība un antisociāla uzvedība bērna attīstības agrīnajā stadijā ir priekšnoteikums likumpārkāpumiem vēlākā stadijā. Par rūdītiem noziedzniekiem galvenokārt kļūst tie cilvēki, kas nav spējuši pārvarēt kritisko agrīnās attīstības posmu
Kursi vecākiem par bērnu audzināšanu
Bērnu pirmsskolas audzināšanas programmas
Citi palīdzības pasākumi ģimenēm – darbs ar klaiņojošiem bērniem u.c..
Skolas iesaiste Profilakses pasākumi skolās, koncentrējot uzmanību uz atsevišķiem audzēkņiem – sociālā sadarbība, mācību programmu elastīgums, sodu – pamudinājumu sistēma, pasniedzēju un skolēnu attiecību izkopšana u.c.. Audzēkņiem, kuriem ir slikta uzvedība, atpaliek un kavē mācības, ir lielākas iespējas kļūt par likumpārkāpējiem, kā citiem. Skola ir piemērots objekts prevencijas pasākumu veikšanai.
Darbs ar jauniešiem Likumpārkāpēju grupējumu noskaidrošana Mērķis – dot jauniešiem iespējas patstāvīgi piedalīties aktivitātēs un atbildēt par to rezultātiem
Jauniešu kolektīvu un individuālo vajadzību noskaidrošana
Alternatīvu prestiža un stāvokļa iegūšanas ceļu veicināšana
Pieejamības nodrošināšana organizāciju pakalpojumiem vietējā kopienā
Jauniešu norobežošana no situācijām, kas noved pie likumpārkāpumiem un piesaistīšana lietderīgai, pašu izvēlētai darbībai
Nodarbinātība Profesionālā sagatavošana un darba audzināšana Bezdarbs saistīts ar sociāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, kas, savukārt, kalpo par noziedzību veicinošu faktoru
Darbiekārtošanās iespēju paplašināšana un uzlabošana
Politika 

veselības

aizsardzības ietvaros

Daudzi cilvēki sirgst ar fizisku un garīgu nepilnvērtību, kas veicina viņu marginalizāciju. Nepieciešams nodrošināt viņu sociālo integrāciju 

 

Pilsētplānošana 

un dzīvokļu

būvniecības politika

Dzīvokļu celtniecības politikā jāorientējas uz subsidēto dzīvokļu piedāvājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni, kuri šī iemesla dēļ sastopas ar daudzām problēmām
Situatīvās noziedzības prevencijas līdzekļi Līdzekļi, kas apgrūtina noziegumu izdarīšanu Noziedzīgā apdraudējuma objektu nostiprināšana Signalizācija, seifi, žogi utt..
Drošuma paaugstināšana Apsardze u.c.
Projektēšanas un būvniecības normatīvi Drošības standarti celtniecībā u.c.
Informatīvās kampaņas Darbs ar īpašniekiem drošuma veicināšanai
Apdrošināšanas stimulēšana
Noziedzīgā apdraudējuma objektu pārvietošana
Nozieguma izdarīšanas līdzekļu izņemšana
Īpašuma marķēšana
Formālā/neformālā novērošana Pilsoņu patruļas
Novērošanas organizēšana „Kaimiņu drošība” tipa programmas
Dabiskā novērošana Potenciāli bīstamām vietām jānodrošina laba pārredzamība. Tas panākams veidojot noziedzībai nelabvēlīgu fizisko vidi – atbilstoši projektējot mikrorajonus, nodrošinot apgaismojumu utt.1
Kompleksā situatīvās noziedzības prevencija Situatīvā prevencija arvien vairāk tiek saistīta ar konkrēti orientētām, sistematizētām un kompleksām stratēģijām, kas ietver sevī dažādu dienestu darbību.
Sabiedrības līdzdalība noziedzības prevencijā un kopienas līmeņa programmas Noziedzības prevencija ar mājokļu politikas palīdzību Trīs galvenās stratēģijas sabiedrības drošības veicināšanai ir: dzīvokļu celtniecības vadības decentralizācija, tehniskās apkalpošanas un namu ekspluatācijas kontroles dienestu darbība, dzīvokļu savlaicīga nodošana lietošanā, nolūkā samazināt neaizņemto telpu skaitu. Citi līdzekļi paredz ģimeņu ar bērniem izvietošanu zemās mājās, liela skaita rekreācijas iespēju nodrošināšanu jauniešiem. Sarežģītākās programmās var paredzēt koordinatoru darbību, kas mudina iedzīvotājus sadarboties ar pašvaldību un policiju.
Noziedzības prevencija ar nolūku pilnveidot attiecības kopienās Nepieciešams piemērot kopienās ar augstu maznodrošinātu ģimeņu, vientuļo vecāku, riska ģimeņu īpatsvaru, kuru pārstāvji jūt apdraudējumu ne tikai no ārpuses, bet arī kopienas ietvaros. Var tikt nodrošināta fiziskās vides pārplānošana, pašvaldību un valsts institūciju piesaiste un iedzīvotāju pieejamības uzlabošana šim institūcijām. Var tikt organizētas jaunas sabiedriskās organizācijas un izvirzīti jauni sabiedriskie līderi
Noziedzības galveno cēloņu izskaušana Pašvaldību stratēģijas, pārdalot resursus rajoniem, kuros ir augstākais noziedzības līmenis. Risināmo problēmu vidū ir – trūkums, patērētāju tiesību aizsardzība, ierobežotas darba un izglītības iespējas, narkomānija un alkoholisms, nacionālas dabas konflikti, vajadzībām neatbilstoša skolu darbība, sabiedrisko iespēju nepietiekamība (parki, klubi, kultūras nami), pārapdzīvotība, dzīvojamās ēkas avārijas stāvoklī, vāja ģimenes ietekme un pajumtes trūkums.
Jauniešu integrācija sabiedrībā Jauniešu centru tīkls pagaidu mājvietas, darba, profesionālo iemaņu iegūšanai, konsultāciju saņemšanai par sociālo garantiju saņemšanu, atkarību ārstēšanas iespējām u.c.
Noziedzības prevencija, īstenojot starpnozaru sadarbību Augstākais līmenis – Nacionālā noziedzības prevencijas komiteja, kurā piedalās to partiju, arodbiedrību, ministriju un uzņēmumu pārstāvji, kas atbild par politikas veidošanu. Alternatīva – starpministriju komitejas, kurās piedalās dažādu departamentu pārstāvji, kuru pārziņā ir nodarbinātības, mājokļa, veselības aizsardzības, sociālā nodrošinājuma, izglītības, transporta, pilsētplānošanas, pašvaldību, tieslietu un iekšlietu jautājumi. Policijai, izglītības institūcijām un sociālajiem dienestiem nepieciešamas kopīgas stratēģijas. Zemākajā līmenī komitejas var iesaistīt mācību kuros vietējo institūciju pārstāvjus. Komitejām nepieciešams deleģēt pilnvaras sniegt priekšlikumus nozaru institūciju politikas izstrādei un otrādi. Komitejas vadību nepieciešams uzticēt profesionālam koordinatoram, kas kontrolē nozaru institūciju progresu, kā arī kalpo par katalizatoru un motivatoru, kā arī izskauž „policejiska redzējuma” izskaušanu starpnozaru sadarbībā. Programmās, kas vērstas uz noziedzības cēloņu izskaušanu, nepieciešams izstrādāt vienotu filozofisku pieeju par noziedzības cēloņiem un noteikt galvenos risinājumus. 

 

Zemākais līmenis – vietējās starpnozaru komitejas, kurās piedalās pašvaldību, vietējo iedzīvotāju, policijas, probācijas u.c. pārstāvji.
Kārtības uzturēšanas problēmu risināšana Izpratnes radīšana policijas, īpaši zemākā posma, darbiniekos par prevencijas galvenajiem uzdevumiem un raksturu Policijas darba efektivitāte ir atkarīga no sadarbības ar sabiedrību. Noziedzības jautājumi nav un nevar būt vienīgi policijas prerogatīva.
Prevencijas efektivitātes rādītāju izstrāde (kas nav saistīti ar aizturēšanu un tiesvedību), piemēram, noderīgu kontaktu attīstīšana ar organizācijām kopienās u.c..
Galvenā policijas apmācību programmu uzsvara likšana uz profesionālo iemaņu attīstīšanu sargājot kārtību kopienā, t.sk. – saskarsmes prasmju attīstīšanu un organizatorisko darbību, dibinot attiecības ar citām institūcijām un kopienas iedzīvotājiem, īpaši ar mazākuma grupām, jauniešiem un sirmgalvjiem.
Stratēģiju izstrāde par tādu noziegumu un sabiedriskās kārtības traucējumu prevenciju, kas visvairāk uztrauc kopienu. Šīs stratēģijas jāizstrādā sadarbībā ar vietējām organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī jāinformē sabiedrība par attīstību prevencijas jomā. Jānoskaidro sabiedrības gaidas, kādas tās izvirza policijai. Patruļas jāiekļauj stratēģijās un tās jāorganizē mērķtiecīgi, pamatojoties uz analīzi par noziegumu raksturu rajonā un ciešo sadarbību ar iedzīvotājiem.
Noziedzības prevencijas līdzekļu plānošana, īstenošana un izvērtēšana Noziedzības problēmu analīze Nozieguma raksturu un vietu raksturojošās informācijas papildināšana ar datiem par nozieguma vides demogrāfiskajiem raksturojumiem, nodarbinātības līmeni, dzīves apstākļiem, migrācijas shēmām u.c.
Atbilstošu līdzekļu izstrāde Pēc problēmu analīzes rezultātā iegūtās shēmas interpretēšanas, var tikt izstrādāti situatīvie, kā arī sociālie sabiedriskie līdzekļi. Savukārt attiecībā pret konkrētiem rajoniem, noteiktām situācijām, likumpārkāpējiem un noziegumu izdarīšanas metodēm var tikt izstrādāti individuālie līdzekļi. Šajā etapā tiek atsijāti nerentablie līdzekļi. Līdzekļu izvēle jābalsta uz to iespējamās efektivitātes racionālā novērtējuma, nevis vadoties pēc tā, vai tie atbilst administratīvajai vai politiskajai konjunktūrai.
Piemērošana Divas alternatīvas: 

1.                  precīzi izstrādāta darbības programma ar stingriem īstenošanas etapiem;

2.                  elastīga pieeja, kura paredz vispārīga rakstura pasākumu kompleksu, kas tiek pilnveidoti un uzlaboti atkarībā no situācijas izmaiņām.

 

Piecas pieejas: 

  1. Instrukciju izmantošana uzvedības normu ievērošanas nodrošināšanai;
  2. Praktiska palīdzība vēlamo darbību atbalstīšanai;
  3. Tādu materiālu un nemateriālu stimulu izmantošana, kas mudina iedzīvotājus atbalstīt izmantojamos līdzekļus, kā arī viņu apmācība dalībai noziedzības prevencijas programmās.
  4. Ieienteresēto pušu konfliktu risināšana sarunu ceļā.
  5. Sabiedrībā dominējošo tradīciju izmantošana.
Visticamāk, ka kopienā tiks atbalstītas tās iniciatīvas, kas nāk no iedzīvotājiem, nevis tiek uzspiestas „no augšas”. Šim mērķim var tikt veidoti sabiedrības pārstāvju forumi, kas atvieglos atbildības sadali.
Kontrole Tās mērķis ir noteikt kriminālās tendences un ļauj programmu vadītājiem būt lietas kursā par procesu attīstību, nevis tikai tiem sekot.
Novērtēšana Priekšstata gūšana par noziedzības samazināšanos vai palielināšanos, kā arī par to, vai samazināšanās notikusi prevencijas pasākumu vai kādu citu apstākļu rezultātā. Minētais palīdzēs kā konkrētiem darbiniekiem, tā pasākumu finansētājiem izvēlēties efektīvākos risinājumus.
  1. Informācijas avoti – oficiālās policijas atskaites u.c. dokumenti. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi noziegumi tiek reģistrēti. Tādēļ izmantojami arī pētījumi, kas pamatoti sarunās ar upuriem u.c. iedzīvotājiem. Var tikt izmantota arī tiešā novērošana.
  2. Prevencijas līdzekļu piemērošanas rezultātu novērtēšana – tiek īstenota divos etapos:
    • Procesa novērtēšana, kuras ietvaros tiek vērtēta programma, jeb apstākļi, kuros sasniegti rezultāti.
    • Rezultātu novērtēšana, kuras tiek vērtēts, vai sasniegts programmas galarezultāts. Šim mērķim izmantojams rezultātu salīdzinājums kontrolgrupās.
  3. Ar novērtēšanu saistītās problēmas un ierobežojumi. Svarīgākais – lai noziedzības samazināšanās netiktu panākta uz tās teritoriālas pārvietošanās rēķina vai uz citu, smagāku noziegumu veidu palielināšanās rēķina.

 

Starptautiskā sadarbība Personām, kas izstrādā politiku un praktiskajiem darbiniekiem jābūt iespējām izmantot citu valstu pieredzi.

1 Pārskatāmības efektivitāte atkarīga no tā, vai incidenta aculiecinieki gatavi iejaukties un ziņot. Šīm nolūkam iedzīvotājiem jābūt labvēlīgai attieksmei pret policiju. Viņiem jājūtas pasargātiem no iespējamās atriebības un jātic, ka policija spēj ātri un konstruktīvi reaģēt.

 

Māris Luste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Trackback this post  |  Subscribe to the comments via RSS Feed


%d bloggers like this: